Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, tendence ir mainījusies – vecāki Latvijā šobrīd vairs nav kūtrākie Baltijas mērogā, veidojot uzkrājumu savu bērnu nākotnei. Visaktīvāk uzkrājumu veido māmiņas Latvijā, bet visdāsnākās iemaksas veic Latvijas bērnu tēti. Kopumā vislielākās iemaksas savu bērnu nākotnei joprojām veic igauņi.
Latvijā visstraujāk pieaug uzkrājuma apmērs
Visās trijās Baltijas valstīs augusi vidējā summa, ko vecāki ik mēnesi novirza uzkrājumam savu bērnu nākotnei. Igaunijā tie ir 39 eiro (pērn – 37), Latvijā – 34 eiro (pērn – 28), bet Lietuvā – 33 eiro (pērn – 29). Turklāt Latvijas vecāki uzkrājumu arī sākuši veidot agrāk nekā iepriekš – šobrīd vidējais bērna vecums, kad vecāki sāk veidot viņam uzkrājumu, Latvijā un Igaunijā ir 6 gadi, bet Lietuvā – 5 gadi.
Agrāk sākot uzkrāt, pieaug arī naudas summa, ko bērns varēs saņemt, sasniedzot 18 gadu vecumu – pagājušajā gadā Latvijā noslēgtajām polisēm vidējais prognozētais uzkrājums ir 5,7 tūkstoši eiro. Tas ir labs kapitāls, lai jaunietis segtu studiju maksu vai pat novirzītu to pirmajai iemaksai savam mājoklim.
Sievietes aktīvākas krājējas, vīrieši atvel lielākas summas
Nav tā, ka uzkrājumu bērnam veido tikai tas no vecākiem, kurš ir noslēdzis līgumu bankā. Līgums var būt uz viena ģimenes locekļa vārda, bet uzkrājuma veidošanā iesaistās arī citi, kā to dara, piemēram, Gintas Virziņas ģimenē.
Interesanti, ka Latvijā un Igaunijā visbiežāk uzkrājumu bērnam veido tieši māmiņas – 69% un 63% no visiem apdrošināšanas ņēmējiem, savukārt Lietuvā tie ir tēti – 55% no visiem polises pircējiem.
Lai arī Latvijā tēti skaitliski pagaidām vismazāk iesaistās savu bērnu nākotnes labklājības nodrošināšanā, tieši viņi ir tie, kas veic apjomīgākās ikmēneša iemaksas – vidēji 39 eiro mēnesī (pērn tie bija 33 eiro mēnesī). Salīdzinājumam, vidējās iemaksas, ko veic sievietes, ir 32 eiro mēnesī – arī šim skaitlim ir tendence pieaugt.
Pietiktu tikai ar eiro dienā
Viens eiro – tā ir summa, ko, iespējams, katru dienu iedodam saviem bērniem kārumiem. Tā ir summa, kuru veikalā vieglu roku atdodam par kādu spontāni iepatikušos sīkumu pie kases. Lielākā daļa cilvēku droši vien piekristu, ka viens eiro nav īpaši liela summa. Taču, ja raugāmies uz to pašu eiro mēneša griezumā, tad, ik dienu atliekot pa vienam eiro, mēnesī sanāk vismaz 30 eiro – aptuveni tāda summa, kā vecāki vidēji pašlaik Latvijā novirza uzkrājumam saviem bērniem.
Turklāt uzkrātais kapitāls nav vienīgais ieguvums. Izvēloties uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu sev vai bērnam, iedzīvotājiem ir iespēja vienlaikus parūpēties par naudas uzkrāšanu un savas dzīvības apdrošināšanu.
