Ne vienmēr e-pasta vēstule no Jūsu uzņēmuma finanšu direktora ar lūgumu veikt steidzamu pārskaitījumu nozīmē, ka viņš to patiešām vēlas.
Ne tikai pasaulē, bet arī pie mums Latvijā arvien biežāk tiek izmantotas dažādas uzņēmumu krāpšanas shēmas. It kā no priekšnieka saņemts e-pasts ar lūgumu veikt steidzamu pārskaitījumu ir viens no bīstamākajiem krāpniecības veidiem, kas uzņēmumam var radīt lielus zaudējumus.
Jaunpieņemts, neuzmanīgs vai tieši pretēji – pārāk izdarīgs darbinieks, kurš vēlas visu paveikt savam priekšniekam pa prātam, nereti neizvērtē riskus. Bīstama var izrādīties ne vien prasītās summas pārskaitīšana uz norādīto kontu, bet arī informācijas sniegšana par savu kolēģu tiešajām atbildības jomām.
Rūpīga izpēte
Parasti viltus e-pasta vēstuļu autori pirms vēstules nosūtīšanas veic rūpīgu izpēti – tiek noskaidrotas sīkākās nianses gan par potenciālo vēstules “autoru”, gan saņēmēju. Mūsdienās tas nav nemaz tik sarežģīti – atliek izpētīt publiski pieejamo informāciju par interesējošajām personām un cilvēkiem, ar kuriem tās saista profesionālas vai privātas intereses – tie ir uzņēmumu reģistri, oficiālās interneta vietnes un Facebook vai LinkedIn sociālie tīkli.
Nākamais solis - zvans šo cilvēku kolēģiem, lai it kā sadarbības partneru vai citu profesionāli ieinteresētu cilvēku vārdā noskaidrotu konkrētas atbildības jomas un to pārstāvjus, tostarp darbiniekus, kuri atbild par maksājumu izpildi.
Līdzīgi nosaukumi un e-pasta adreses
Kad nepieciešamā informācija ir apkopota, krāpnieki nodibina uzņēmumu ar līdzīgu nosaukumu kā uzņēmuma sadarbības partnerim vai izveido sadarbības partnera izmantoto e-pastu, kas atšķiras ar 1 vai 2 zīmēm.
Nereti krāpnieki izvēlas starptautisku uzņēmumu filiāles, kas bieži vien atrodas ārzemēs, izliekoties par kādu no grupas augstākā līmeņa amatpersonām (vadītāju, finanšu direktoru) vai uzticamu uzņēmuma partneri (advokātu, notāru, revidentu, grāmatvedi).
Steiga un bailes
Kad sagatavošanās darbi ir veikti, tiek dots uzdevums atbildīgajai personai apstiprināt maksājumu par ievērojamu summu. Krāpnieki mēdz uzdoties par augsta līmeņa vadītājiem, izmantojot darbinieku nespēju uzdot liekus jautājumus priekšniecībai vai pamatojot atkāpes no ierastās procedūras ar steigu vai konfidencialitāti. Tāpat pārliecināšanas nolūkos tiek izmantota iepriekš apkopotā informācija un darbinieku psiholoģiski vājās vietas.
Pārskaitījums var tikt pamatots ar tūlītēju nodokļu auditu, maksu par juridiskajiem pakalpojumiem vai procesā esošu konfidenciālu darījumu. Maksājuma pieprasījumam dažreiz seko viltots naudas pārskaitīšanas dokuments, izmantojot uzņēmuma logotipu un vadītāju parakstus vai zvans uzņēmuma jurista vārdā.
Pasaulē un Latvijā
Saskaņā ar Eiropola datiem, šis krāpšanas veids parādījās laika posmā no 2007. līdz 2008. gadam. Vispirms tika apdraudēti galvenokārt Francijas uzņēmumi, bet vēlāk šis krāpšanas veids izplatījās arī citās Eiropas valstīs un ASV. Pašlaik tas tiek uzskatīts par globālu draudu. Saskaņā ar oficiāliem aprēķiniem Francijā vien kopš 2010. gada 15 000 dažādu uzņēmumu, tostarp Michelin, KPMG un Nestle, ir cietuši zaudējumus aptuveni 465 miljonu eiro apmērā, kļūstot par šīs krāpšanas upuriem.
Arī Latvijā bijuši vairāki līdzīgi krāpniecības mēģinājumi, piemēram, kāda tirdzniecības centra nomniekiem izsūtot e-pasta vēstuli ar informāciju par bankas konta maiņu. Par laimi, centra vadība laicīgi saņēma informāciju par šādām vēstulēm un paspēja pabrīdināt savus nomniekus, ka rekvizīti nav mainīti un e-pasti saņemti no krāpniekiem.
Kā novērst šādu krāpšanu?
1. Informēt darbiniekus par to, ka šāda veida krāpšana pašlaik tik izmantota.
2. Noteikt darba standarta procedūras un ievērot piesardzību ārkārtas situācijās.
3. Detalizētiem jautājumiem izmantot uzņēmuma kopējo e-pastu.
4. Pārbaudīt jebkura neparasta lūguma autentiskumu, piezvanot personai, kas izsniegusi rīkojumu.
5. Neizmantot informāciju, kas sniegta zvana laikā vai e-pastā, bet atrast datus, kas saglabāti uzņēmuma kontaktos.
6. Būt piesardzīgiem attiecībā uz steidzamiem vai konfidenciāliem pieprasījumiem, kas ir pretrunā ar darba standarta procedūru - šādi pieprasījumi parasti tiek veikti laikā, kad ir grūti atrast darbiniekus, kuri varētu palīdzēt tos apstrīdēt (darba dienas beigās, pusdienas laikā, svētku dienās, augstākā līmeņa vadības atvaļinājuma laikā, u.c.).