Gads sācies ar pārsteidzošu vidējās darba algas pieaugumu 105 eiro apmērā. Tomēr jāņem vērā, ka, lai gan atsevišķās nozarēs darbinieku skaits ir palicis nemainīgs vai pat audzis, no Covid-19 vairāk cietušajos sektoros notikusi optimizācija un darbinieku skaits sarucis straujāk par algu fondu.
Darba samaksas dati tika gaidīti ar zināmu nepacietību, jo tas ir viens no optimālākajiem raksturlielumiem ekonomikā notiekošajam.
To, ka algu kāpumu vīruss nebūs uzveicis, jau norādīja pērnais gads. Taču algu pieaugums 2021. gada 1. ceturksnī par 105 eiro jeb 9,5% nedaudz tomēr pārsteidz.
Algu pieaugums bija līdzvērtīgs gan privātajā (9,5%), gan sabiedriskajā (+9,7%) sektorā. Savukārt vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas jau sasniedza 891 eiro.
Optimizācijas sekas
Aplūkojot datus pa sektoriem, redzams, ka vidējās algas pieaugums ir vērojams visās nozarēs, tostarp vissmagāk cietušajās. Tomēr pamanāms, ka vidējās algas kāpums lielākā vai mazākā mērā ir noticis optimizācijas ietekmē.
Proti, darba devēji ir mazinājuši darbinieku skaitu straujāk, nekā tika samazināts algu fonds.
Rezultātā var būt arī situācija, kad uzņēmumā algu pieaugums ir izpalicis, bet, atbrīvojot darbiniekus ar zemāku algu, uzņēmuma vidējā alga palielinājusies.
Sniegums nozarēs atšķiras
Visizteiktāko darba samaksas fonda pieaugumu starp nozarēm (+27,2%) ir uzrādījusi veselības nozare, turklāt saglabājot nemainīgu darbinieku skaitu.
Nedaudz mērenāk algu fonds ir audzis valsts pārvaldē (+5,2%) un izglītībā (+6,7%). IKT un ieguves rūpniecība ir spējušas audzēt ne tikai algu fondu, bet arī darbinieku skaitu, kas apliecina šo nozaru labvēlīgās izaugsmes perspektīvas.
Vissmagāk cietušās nozares (izmitināšana un ēdināšana, atpūta un kultūra) arī visnopietnāk strādājušas pie optimizācijas, darbinieku skaitu samazinot straujāk par algu fondu. Tas noticis ar mērķi noturēt nepieciešamākos kadrus vai pat pacelt algu palikušajiem.
Algu konkurence
Griezumā pēc algu līmeņa izmaiņām redzams, ka izteikti ir sarucis zemus ienākumus saņemošo darbinieku skaits, bet vairāk ir kļuvis to, kuri saņem virs vidējās algas. Algu spiediens darba devējiem ātri atjaunojies un saglabāsies kā nozīmīgs risks to konkurētspējai.
No otras puses, notikušās izmaiņas un darbaspēka izmaksu kāpums varētu būs licis pārvērtēt uzņēmējdarbības procesus un aktivizējis produktivitātes pieaugumu, kas varētu nodrošināt tālāku darba algas pieaugumu, neapdraudot pelnītspēju.
Tomēr jautājums ir, vai līdz ar situācijas normalizēšanos nesāksies iepriekš zemāk atalgoto darbinieku atkārtota pieņemšana darbā, jo tam ir potenciāls ietekmēt uzņēmuma konkurētspēju.
Vairāk cietušās nozares būs spiestas domāt par konkurētspējīgas algas piedāvājumu, kas spiedīs palielināt cenas un veicinās inflāciju. Pieprasījums pēc augstākām algām saglabāsies spēcīgs arī no sabiedriskā sektora.
Ekonomikai atgūstoties, konkurence par darbiniekiem kļūs tikai sīvāka. Iespējas nopelnīt lielāku algu uzlabosies, taču tas būs atkarīgs no tā, vai darbinieks ir spējīgs pielāgoties un atbilst tirgus prasībām. Prasmju un pielāgošanās trūkums draud ar lielākām atšķirībām ienākumos un nevienlīdzības pastiprināšanos.
