Aprīlī, salīdzinot ar 2023. gada aprīli, Latvijas rūpniecības apjoms samazinājās par 7,7%. Apstrādes rūpniecība saruka par 5%, elektroenerģijas un gāzes apgāde par 16,6%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrāde pieauga par 23%.
Lejupslīdi apstrādes rūpniecībā turpina ietekmēt vājais ārējais un iekšzemes pieprasījums. Optimistiskākās gaidas par labākiem nosacījumiem otrajā ceturksnī pagaidām nematerializējas. Par to liecina noskaņojums nozarē, kas pēc četru mēnešu uzlabošanās maijā atkal pasliktinājās līdz -7,1.
Pieprasījuma stabilizācija ievilksies līdz gada beigām, kad pieaugs nozares, kurās atjaunosies lēna izaugsme. Joprojām turpinās strukturālie izaicinājumi, kur patērētājs lielāku priekšroku dod pakalpojumiem.
Procentu likmju samazināšana ir aizkavējusies un piesardzība investīcijās kavē pieprasījuma atjaunošanos. Globālā tirdzniecība pamazām atkopjas no stagnācijas. Taču Eiropas konkurētspēju ir ietekmējušas augstās enerģijas cenas un Ķīnas dempings.
Ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes kāpums varētu norādīt par labu turpmāko būvniecības aktivitāti, kas ir laba ziņa.
Eirozonas apstrādes rūpniecības PMI indekss maijā pieauga līdz 47,3 no 45,7 aprīlī, kas ir augstākais rādītājs kopš 2023. gada marta. Šāda atzīme norāda uz lēnāko kritumu eirozonas rūpniecībā vairāk nekā gada laikā un signalizē par stabilizācijas tuvošanos.
Uzlabojumi ir arī jaunu pasūtījumu, eksporta un iepirkumu aktivitātē. Izejvielu izmaksas samazinājās minimāli. Noskaņojums sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada februāra, pārsniedzot sērijas vidējo rādītāju. Tādēļ, lai arī tuneļa galā iespīd saule, vēl tuvākajos mēnešos nāksies pa to traukties.
