Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 0,3%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,3%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājās par 0,2%, bet degvielas kritās par 1,6%.
Jūlija mazumtirdzniecības datu sagaidīšana bija ar augstu intrigas devu, jo sniedz pirmos signālus par patēriņa tendencēm trešajā ceturksnī. Īpaši, ja iekšzemes patēriņam jākļūst par ekonomikas izaugsmes vilcējspēku.
Līdz šim šogad, par spīti labvēlīgajām tendencēm pirktspējā, patēriņa atgūšanās ir bijusi daudz lēnīgāka par gaidīto. Latvija nav izņēmums, un arī citviet Eiropā noskaņojuma un pirktspējas uzlabošanās nav atnesusi pirkumu pieaugumu mazumtirdzniecībā.
Joprojām daudzas mājsaimniecības izjūt inflācijas ietekmi, kā dēļ ir mainījušas paradumus, gan vēl pielāgojas jaunajiem cenu līmeņiem. Tāpat iedzīvotāji izvēlas aktīvi baudīt vasaru un novirzīt savus tēriņus ceļošanai vai citiem atpūtas un izklaides veidiem, vai netērēt vispār.
Tādēļ, lai arī jūlija mazumtirdzniecības veikums ir gauži pieticīgs, gada otrajā pusē parādīsies pozitīvākas tendences, kas nostiprināsies nākamgad. Spēcīgais reālās darba samaksas pieaugums, stabilākas inflācijas vide un labvēlīgākas tendences darba tirgū pamazām atraisīs gatavību lielākiem tēriņiem.
Mājsaimniecību kontu atlikumi ir atsākuši pieaugt, kas apliecina potenciālu. Tomēr, lai arī mazumtirdzniecībā drīzumā izaugsme atjaunosies, tās tempi būs pieticīgi. Šķiet, ka vēl kādu laiku iedzīvotāji cenu vērtējumos saglabās kritisku skatu, kas iespaidos gan prioritātes, gan arī vēlmi tērēties. Cenas vilinājumam būs liels spēks.
