Precizētie dati ir izrādījušies nedaudz pozitīvāki, jo liecina, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts jeb IKP gada otrajā ceturksnī ir audzis par 0,5%. Tādejādi Latvijas ekonomika gada pirmajā pusē ir palielinājusies par 0,3%.
Otrajā ceturksnī izaugsme turpina balstīties valsts sektora pieaugumā, piepalīdzot lauksaimniecībai (+3,2%) un IKT nozarei (+5,6%). IKT nozares atgūšanos ir īpaši patīkami redzēt, jo no tās spējas augt un attīstīties gulstas būtiskas ekonomikas perspektīvas. Pārējās nozarēs saglabājas lejupslīde, ko ietekmē gan kritums eksporta tirgos, gan vājie kapitāla tēriņi. Mājsaimniecību patēriņš 2. ceturksnī ir audzis par 0,5%.
Vājš pirmais pusgads
Latvijas ekonomikas 1. pusgada veikums ir bijis vājš, taču perspektīvas kļūst pozitīvākas. Gada otrajā pusē mājsaimniecību patēriņš nostiprināsies. Spēcīgs reālo algu pieaugums turpināsies, inflācijas vide stabilizējas un darba tirgus sāks uzsilt. Gada beigās sagaidāmi pārliecinošāki signāli arī no eksporta tirgiem.
Ņemot vērā gada pirmās puses veikumu, izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta līdz 0,8%. Savukārt 2025. gadā izaugsme kļūs spēcīgāka un paātrināsies līdz 2,2%.
Izsvērtu nodokļu reformu gaidot
Zemākas procentu likmes sniegs impulsu patēriņam un investīcijām, pastiprināsies ES fondu plūsma. Ģeopolitiskā ietekme joprojām būs nozīmīgs slogs un sadarbības samazināšanās ar Krieviju un citiem Austrumu kaimiņiem turpināsies. Tas ietver ne tikai preču plūsmas, bet arī pakalpojumus.
Tuvākajos gados var sakrist pozitīvi apstākļi un cikli nozarēs, kā dēļ īslaicīgi izaugsme var paātrināties ļoti strauji. ES fondu vilnis būvniecībā sašūpos ne tikai nozari, bet arī ekonomiku. Jo lielāka aizture šobrīd, jo lielāks uzkrājošais efekts parādīsies nākamajos gados.
Patēriņš un privātās investīcijas tuvāko gadu laikā būs piesardzīgas. Lai arī izaugsme paātrināsies, tā nespēs atrisināt visas fiskālās vajadzības. Tādēļ īpaši svarīgi ir veikt izsvērtu nodokļu reformu, lai nesagrautu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.
Eiropa kļūst optimistiskāka
Signāli norāda, ka eirozona ir izkļuvusi no stagnācijas, lai arī Vācijas ekonomika turpina buksēt. Labvēlīgie nosacījumi iekšzemes patēriņa kāpumam norāda, ka nākamgad Zviedrijas izaugsme strauji atgūsies. Reģiona izaugsme šobrīd koncentrējas Dienvideiropas valstīs.
Eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 0,8% un nākamgad izaugsme pakāpsies līdz 1,6%. Zemākas inflācijas dēļ pieaugs reālās algas un tiks veicināts patēriņš. Noskaņojuma rādītāji Eiropā apstiprina, ka mājsaimniecības kļūst optimistiskākas.
Tiklīdz saruks procentu likmes, aktivizēsies celtniecība un citi kapitāla izdevumi, un aktivizēsies Latvijas eksporta rādītāji. Sagaidāms, ka ECB septembrī turpinās mazināt procentu likmes un 2025. gadā turpinās ar sešiem samazinājumiem. Tam ir jākļūst par būtisku stimulu ekonomikas izaugsmei.
Būtiski atzīmēt, ka Eiropas tāpat kā Latvijas ekonomikai ir nozīmīgi īstermiņa un ilgtermiņa izaicinājumi, kas ietver gan augstās enerģijas cenas, strukturālās pārmaiņas daudzās nozarēs, populisms, potenciālie tirdzniecības kari un klimata pārmaiņas. Pāri visiem šiem faktoriem aizvien dominēs reģionālā un arī globālā drošības situācija. Ja drošības riski pieaugs, izaugsme palēnināsies, bet cenas pieaugs.
