Šī gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,1%. Gada inflācija jūlijā bija 0,7%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, praktiski visās grupās, izņemot mājokli, cenu līmenis pieauga. Lielākā ietekme uz cenu līmeņa pieaugumu bija pārtikai, alkoholam, transportam un veselības aprūpei.
Šī gada zemākais inflācijas punkts, kas tika piedzīvots maijā, nu ir aiz muguras. Turpmāk inflācijas līmenis nedaudz paātrināsies. Inflācijas bremzējošā ietekme no enerģijas cenu krituma pakāpeniski izzudīs un izteiktāk uzrādīsies tendences pārējās grupās, īpaši pakalpojumos.
Siltumenerģijas tarifi augustā pieaugs četriem, bet pieaugs sešiem komersantiem. Savukārt rīdziniekus siltumenerģijas tarifs, visticamāk, vēl pazemināsies oktobrī.
Attiecībā uz enerģijas cenām saglabājas augsta nenoteiktība, kas nozīmē, ka situācija var strauji mainīties. Labā ziņa, ka tirgi no krasām svārstībām līdz šim ir izvairījušies. Tam būtu jāveido prognozējamāku bāzi komersantiem plānojot cenu izmaiņas.
Labvēlīgākiem laikapstākļiem šogad vajadzētu stabilizēt arī pārtikas cenu pieaugumu. Būtiskākais un arī interesantākais jautājums ir par tālāko pakalpojumu cenu dinamiku.
Algu kāpuma temps joprojām ir augsts, kas uztur spēcīgu spiedienu turpināt paaugstināt cenas. Tomēr, neskatoties uz pirktspējas atgūšanos, jautājums ir par patērētāja ne tikai spēju, bet arī vēlmi pieņemt jauno cenu līmeņus. Daudzviet gan ASV, gan Eiropā uzņēmēji izjūt spēcīgu paradumu maiņu, kas liek ne tikai apstādināt cenu kāpumu, bet arī tos mazināt. Tas vairāk ietekmē dažādu preču tirdzniecību, tomēr ir būtisks izaicinājums arī attiecībā uz pakalpojumiem.
Šī gada inflācijas prognoze ir 1,3%, bet nākamgad 2,1%.
