Jūnijā gada inflācija pakāpās līdz 1,4%. Tādejādi maija inflācija 0,1% apmērā bija šī gada zemākais punkts. Inflācijas attīstība iezīmē atšķirīgu tendenču mozaīku, bieži vien pretējos virzienos, tomēr kopējā virzība saglabāsies pieaugoša.
Zemo inflācijas tempu turpina noturēt ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenu kritums, kas atspoguļo enerģijas cenu normalizēšanās ietekmi. Turpmāk tās spēks mazināsies un jau skaidrāk iezīmēsies citu grupu cenu pieaugums. Tādēļ uz gada beigām inflācijas temps paātrināsies virs 2%.
Jūnijā būtisku ietekmi uz inflāciju turpināja veidot transporta izmaksu, alkohola un tabakas izstrādājumu, pārtikas un veselības aprūpes cenu pieaugums. Pakalpojumos cenu pieaugumu turpinās uzturēt darba samaksas kāpums. Tomēr arī šajā segmentā inflācijas tempam būtu jāmazinās. Vairāku iemeslu dēļ.
Inflācijas vide stabilizējas un jāpalēninās arī darba samaksas kāpumam. Enerģijas cenu perspektīvas īstermiņā ir stabilas, tai skaitā attiecībā uz gāzi, kas nozīmē, ka saglabājas potenciāls, visticamāk, nelielam siltumenerģijas tarifu samazinājumam.
Tuvākajos mēnešos sezonālajai ietekmei būtu jāparādās pārtikas cenās. Tomēr cerēt uz būtisku un paliekošu cenu kritumu nevajadzētu. Globālo procesu ietekmē joprojām iespējams cenu kritums atsevišķās preču grupās.
Ķīna turpina cīnīties ar jaudu pārpalikumu un vājo iekšzemes pieprasījumu cenšas kompensēt ar ekspansiju ārējos tirgos.
Sekojot ASV, arī Eiropā arvien biežāk parādās informācija par to, ka globālie koncerni, kas pēc pandēmijas periodā piekopa aktīvu cenu celšanas politiku, secina, ka šī stratēģija ir sevi izsmēlusi un inflācijas nomocītais patērētājs sācis mainīt paradumus.
Tādējādi uzņēmumu skaits, kas uzsākuši cenu korekciju, pieaug. Cik lielā mērā tas skars Latviju ir grūti prognozēt, tomēr precedenti jau ir vērojami un to skaits pieaugs.
