Turpinot augt valsts parādam un iztrūkumam, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kādus darbarīkus izmantosim šo caurumu lāpīšanai. Lai gan sagaidāma ekonomikas atveseļošanās, ar to vien var izrādīties par maz.
Atbalsta vērienu nāksies ierobežot
Pērn budžetā krīzes iespaidā ir izveidojies iztrūkums 4,5% apmērā no IKP, bet valsts parāds gada laikā pieaudzis no 37% līdz 43,5% no IKP.
Kopumā gan valsts finanšu situācijas pasliktināšanās ir izrādījusies daudz mērenāka nekā varēja prognozēt. To noteica vairāki faktori. Piemēram, ekonomikas elastīgums ļāva ierobežot lejupslīdi, kā dēļ arī nodokļu ieņēmumos bija vērojams pārsteidzošs noturīgums.
Savukārt sākotnējie palīdzības un atbalsta piešķīrumi bija pat ļoti taupīgi. To var arī norakstīt uz to, ka tā bija līdz šim Latvijai neierasta prakse.
Tomēr līdz ar otro vilni atbalsts kļuvis dāsnāks, kā rezultātā izdevumi turpinās ievērojami pārsniegt ieņēmumus un budžeta deficīts šogad būs ap 8%. Ir skaidrs, ka pašreizējo atbalsta vērienu valsts ilgtermiņā uzturēt nav spējīga un to nāksies ierobežot.
To ļaus ekonomikas atgūšanās, kas pārliecinošāka kļūs gada otrajā pusē. Izaugsme gan joprojām būs pietiekami nevienmērīga, tādēļ valsts atbalsta pasākumi un papildus stimuls noteiktām nozarēm un sabiebrības grupām varētu būt nepieciešams arī krietni ilgāk.
Tādēļ pagarinātam atbalstam, piemēram, saistībā ar nodokļu nomaksu būtu jākļūst daudz mērķētākam un balstītam izejas stratēģijā (kurai jābūt viegli izprotamai un pieejamai), ar ko uzņēmēji un iedzīvotāji varētu rēķināties.
Kurš aizlāpīs caurumu?
Cerot uz vakcinācijas ieguvumiem un Eiropas atjaunošanas fondu stimuliem, ekonomikas izaugsme 2022. gadā paātrināsies. Tas ļaus uzsākt budžeta deficīta un valsts parāda samazināšanu. Tam nevajadzētu kļūt par pašmērķi, kaut būs nepieciešama liela politiskā apņēmība, lai to uzsāktu.
Nesen Starptautiskais Valūtas fonds savā blogā uzsvēra nepieciešamību eirozonai turpināt izmantot fiskālo politiku, lai atveseļošanās laikā neatpaliktu no konkurentiem.
Ātrāka atveseļošanās mazinās vidēja termiņa un ilgtermiņa kaitējumu ekonomikai un darba tirgum. Ir norādes, ka vairākas valstis, piemēram, Vācija, Nīderlande un Itālija, ekonomikas stimulēšanu plāno pastiprināt.
Bet kurš par to visu maksās? Šāds jautājums parādīsies arvien biežāk un valstis, tai skaitā arī Latvija, cer uz ekonomikas izaugsmi, bet neizvairīsies no ieņēmumu celšanas izvērtēšanas.
Globāli izskan idejas par īslaicīgu ienākuma nodokļa palielinājumu atbilstoši tam, kas tika ieviests Vācijā pēc atkalapvienošanās. Izskan atbalsts ASV Valsts kases sekretāres Dženetas Jellenas priekšlikumam par vienotu nodokli starptautiskiem uzņēmumiem, kas papildinātu arī mūsu budžetu. Šie piedāvājumi situāciju neatrisinās, tādēļ meklējumi turpināsies.
