Gada pirmajos trīs mēnešos bezdarba līmenis Latvijā pieauga par 0.4 procentpunktiem līdz 7.2%. Nedaudz vairāk kā puse jeb 36.7 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem, kas ir par 2.5 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Atbilstoši gaidītajam, bezdarba līmenis gada iesākumā ir pieaudzis. Ekonomiskā aktivitāte daudzās nozarēs vēl atradās lejupslīdē, bez liela optimisma par straujām pozitīvām pārmaiņām.
Augošās izmaksas un piesardzīgās prognozes daudzās jomās ir spiedušas optimizēt darbinieku skaitu. Taču lielas brāzmas darba tirgū izpaliks. Ekonomikas dzinēji pamazām iesilst un aizsākas sezonālie darbi, kas darba tirgu stabilizēs.
Iesilstot būvniecībai gada otrajā pusē bezdarba līmenis varētu sākt jau dilt. Pieaugs pieprasījums pēc darbiniekiem arī no iekšzemes patēriņa nozarēm, kamēr uz eksportu orientētās caurmērā varētu saglabāt nogaidošu pozīciju.
Bezdarba pieaugumu gada sākumā ir pacēlis arī tas, ka salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni par 3.1 tūkstoti ir samazinājies ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits. Tā ir laba ziņa, jo, iespējams, ka signāli par ekonomikas atdzīvošanos ir radījuši interesi par atgriešanos vai ienākšanu darba tirgū. Lai arī tas palielina darba meklētāju skaitu, liela daļa iespējas atradīs un palielinās strādājošo skaitu. Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšana darba tirgū ir primārs uzdevums un izdevība, jo imigrācijas iespējas aizpildīt vakances ir un būs ierobežotas.
Tātad, sagaidāms, ka gada otrajā pusē bezdarbs mazināsies. Tomēr ierobežotā un nevienmērīgā izaugsme, uzņēmēju piesardzība un citi izaicinājumi norāda, ka samazināšanās tendence nebūs strauja. Taču ar to visu, noteiktu kvalifikāciju un tipa darbinieku trūkums uzņēmumos saglabāsies.
