2. ceturksnī vidējās bruto darba samaksas pieaugums palēninājās līdz 9,6% un sasniedza 1671 eiro. Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija 1213 eiro.
Darba samaksas pieaugums privātajā sektorā bija par 8,3%, kamēr sabiedriskajā sektorā kāpums bija straujāks – 12,4%.
Lai arī ekonomikas izaugsme gada beigās pakāpeniski nostiprināsies un nākamgad paātrināsies, atalgojuma kāpuma tempi palēnināsies, visticamāk, balansējot pie 7 līdz 8% līmeņa.
Viens no galvenajiem nosacījumiem ir inflācijas vides stabilizēšanās. Noteiktos segmentos, īpaši pakalpojumos, atalgojuma kāpums saglabāsies paaugstināts ilgstošāk, uzturot arī atbilstošu spiedienu uz cenu līmeni.
Nākamgad atalgojuma pieauguma tendences palēnināšanos pastiprinās valsts plāni ierobežot algu fonda pieaugumu sabiedriskajā sektorā. Tomēr izaugsmes atgūšanās un saspīlētā situācija darba tirgū uzturēs spiedienu turpināt celt darbinieku darba samaksu.
Šāda atalgojuma pieauguma normalizēšanās ir vēlama, jo zemie kapitāla tēriņi un niecīgais produktivitātes pieaugums rada potenciālos konkurētspējas riskus. Tādēļ ir būtiski, ka līdz ar ekonomikas perspektīvu uzlabošanos uzņēmēji aktīvāk pievērstos investīcijām produktivitātes celšanā, kas ir galvenā darbinieka ilgtspējīgas labklājības pieauguma iespēja.
