Arī tad, ja jums nav nekādas ieguldīšanas pieredzes, jūs varat kļūt par ieguldītāju, izmantojot, piemēram, ieguldījumu fondus, kur dažādi riski ir diversificēti, — jums tikai atliks izvēlēties pārvaldītāju un plānus. Ieguldīšana akcijās un obligācijās var būt izdevīgāka nekā naudas krāšana zeķē vai turēšana norēķinu kontā. Tas ir ilgtermiņa pasākums, jo dažu mēnešu vai gadu laikā cenu svārstības var būt pārāk lielas, lai sagaidītu pieklājīgu peļņu. Ja ieguldījuma vērtība krītas, nepadodieties panikai, bet nogaidiet — ļoti iespējams, ka pēc kāda laika cenas atkal sāks kāpt un jūs ar uzviju atgūsiet zaudēto.
Uzņēmumos dažādus finanšu aspektus izvērtē un lēmumus par to, kā rīkoties ar ieguldāmajiem līdzekļiem, pieņem finanšu direktori, bet personīgo finanšu ieguldītājiem šādu palīgu visbiežāk nav un visi lēmumi ir viņu pašu ziņā. Tāpēc liela daļa privātpersonu savus brīvos līdzekļus atstāj norēķinu kontā, kur tie inflācijas rezultātā pamazām zaudē vērtību. Ja redzat, ka jūsu kontā ir uzkrājusies lielāka summa, iespējams, ka ir pienācis laiks pievērsties kādai izdevīgākai alternatīvai, piemēram, ieguldīšanai vērtspapīru tirgū. Tomēr, lai atbildīgi lemtu par ieguldījumu, jāzina daži būtiski pamatprincipi.
Kā neiekrist krāpnieku nagos, ja vēlaties ieguldīt patstāvīgi
Holivudas filmas ar saviem dramatiskajiem biržu dzīves sižetiem un brokeru darbības atspoguļojumiem ir radījušas iespaidu, ka ieguldīšana ir pārāk sarežģīta un parastam cilvēkam nepieejama lieta. Patiesībā visi pensiju 2. līmeņa dalībnieki jau šobrīd ir investori, jo katru mēnesi 6% no viņu bruto algas tiek investēti dažādos akciju un obligāciju fondos, lai vairotu viņu pensijas kapitālu. Vienīgais, kas pašam jāizdara, — atbildīgi jāizvēlas savu līdzekļu pārvaldnieks un ieguldījumu plāns.
Virtuālie palīgi
Tomēr jāuzmanās no krāpniekiem. Iespējams, ka izvēlētā mājaslapa izskatās nevainojami un ir pilna ar sertifikātiem un apbalvojumiem, bet kā jūs varat zināt, vai krāpnieki tos nav piešķīruši sev paši? Tāpēc pirms lēmuma pieņemšanas jāveic pamatīga izpēte. Latvijā investīciju pakalpojumu sniedzējus sertificē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FTKT), citur pasaulē ir organizācijas, kuru mājaslapās ir gan sertificēto tirgus dalībnieku, gan krāpnieku saraksti.
Ieguvums un risks iet rokrokā
Aplūkojot ieguldījumu rezultātus kopš 1802. gada, visaugstāko ienesīgumu ir uzrādījušas akcijas, tām seko obligācijas. Tomēr nedrīkst aizmirst ieguldīšanas zelta likumu: augstāka peļņas iespēja iet rokrokā ar augstāku risku.
Ja kāds piedāvā krietni augstāku potenciālo peļņas procentu nekā citi, ieguldītājiem, visticamāk, nāksies uzņemties arī krietni lielāku risku. Tas nozīmē, ka veiksmīgu apstākļu sakritības gadījumā jūs patiešām varat cerēt uz iespaidīgu peļņu, taču pastāv arī samērā liela neveiksmīga scenārija iespēja, ka jūsu naudas vērtība kritīsies. Tāpēc vienmēr jāizvērtē sava riska apetīte — cik lielu risku jūs esat gatavs uzņemties, lai justos samērā komfortabli. Turklāt jāpatur prātā cenu svārstību cikliskums — kamēr jūs nepārdodat savas akcijas vai obligācijas, ilgtermiņā jums joprojām pastāv iespēja ar tām nopelnīt arī īstermiņa neveiksmes gadījumā.
Dažos vārdos par akcijām un obligācijām
Akcijas izdod uzņēmumi, un, tās iegādājoties, jūs kļūstat par konkrēto uzņēmumu līdzīpašnieku. Jārēķinās ar to, ka ne visi uzņēmumi sola maksāt dividendes, bet akciju cenu svārstības īstermiņā var būt iespaidīgas — cena mainās vairākas reizes dienā, tādēļ, lai cerētu uz pieklājīgu peļņu, akcijās jāinvestē ilgtermiņā.
Savukārt obligācijas ir valdību, pašvaldību un organizāciju izdoti vērtspapīri — iegādājoties tās, jūs kļūstat par aizdevēju un jūsu peļņa būs šā aizdevuma procenti. Vienkāršāk sakot, ekonomiskās lejupslīdes laikā obligāciju vērtība pieaug, un otrādi — ekonomikai ejot augšup, tā samazinās.
Nelieciet visas olas vienā grozā un visus grozus vienā lidmašīnā
Iedomājieties, ka esat ieguldījis visu savu naudu viena vienīga uzņēmuma akcijās (vai, piemēram, kādā kriptovalūtā), cerot, ka uzņēmumam arī turpmāk klāsies labi un jūs gūsiet peļņu. Taču veiksmes un neveiksmes nav prognozējamas — ja uzņēmums zaudēs, arī jūs zaudēsiet. Citiem vārdiem — šāds ieguldījumu modelis ir ļoti riskants.
Risinājums ir diversifikācija — ieguldījumi dažādās aktīvu klasēs, dažādos uzņēmumos, dažādās jomās, dažādos reģionos utt. Šādi ieguldot, ir nepieciešamas zināšanas un laiks, tāpēc labākais variants ir izvēlēties risinājumu, kur aktīvi jau ir sagrupēti atbilstoši dažādiem parametriem. Viens no šādiem risinājumiem, kas derēs arī iesācējiem ieguldījumu pasaulē, ir ieguldījumu fondi. Tie sastāv no portfeļiem — katrā portfelī ir dažādas akcijas, obligācijas un citas aktīvu klases, ar kurām operē pieredzējuši pārvaldnieki.
Iemaksām jābūt regulārām
Arī šis nosacījums ir būtisks no risku diversificēšanas aspekta. Ja veiksiet iemaksu reizi gadā, var gadīties, ka tieši tobrīd jūs iegādāsieties akcijas to vērtības augstākajā punktā, līdz ar to iespēja nopelnīt krietni samazināsies. Savukārt, nopērkot tās par zemāku cenu, jūsu peļņas potenciāls pieaugs. Tā kā uzminēt izdevīgāko iegādes brīdi nav iespējams, iesakām veikt regulāras ikmēneša iemaksas — pirkt fondus gan par zemākām, gan augstākām cenām, kas gada griezumā izlīdzināsies.
Jāpieturas pie plāna un jāsaglabā miers
Globālā ekonomiskā krīze bija labs šā principa katalizators, proti, daudzu vērtspapīru cenas dažubrīd pat dramatiski kritās. Rezultātā mazāk pieredzējuši ieguldītāji nobijās un, baidoties zaudēt vēl vairāk, steigšus pārdeva savas daļas. Ja viņi būtu nogaidījuši, iespējams, ka šobrīd zaudēto jau būtu atguvuši ar uzviju.
Redzot, ka citam plānam šobrīd klājas labāk, nav steigšus jāmaina ieguldījumu plāns. Visticamāk, tās ir īstermiņa svārstības, kuras jau pēc dažiem mēnešiem izskatīsies citādi. Tikai tad, ja manāt, ka jūsu plāns ilgstoši — vairākus gadus — nenes nekādu peļņu, ir vērts apsvērt tā nomaiņu.
Krīzes situācijā ieguldītājam ir jāsaglabā miers un nav jāsatraucas par cenu lejupslīdi — ekonomika ir cikliska, un cenas nevar mūžīgi tikai kāpt augšup vai slīdēt lejup. Daudzi pieredzējuši ieguldītāji izmanto krīzes brīžus un cenu lejupslīdi papildu daļu iepirkšanai, jo, atkal sākoties augšupejai, viņiem būs lielāka iespēja nopelnīt.
