Aptauja: 23% pensiju 2. līmeņa dalībnieku nauda tiek ieguldīta plānā, ko viņi paši nav izvēlējušies
Gandrīz ceturtdaļa pensiju 2. līmeņa dalībnieku – 23% ¬– paši nav izvēlējušies savu pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu, tā vietā uzkrājumu veidojot plānā, kam tika automātiski pievienoti, sākot dalību pensiju 2. līmenī, liecina SEB aptaujas dati.* Tā kā plāna izvēlei ir liela nozīme tajā, cik lielu kapitālu potenciāli iespējams uzkrāt, ikvienam ieteicams pārliecināties, vai uzkrājums tiek veidots vecumam atbilstošākajā plānā.
Pensiju 2. līmenim automātiski tiek pievienots ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš dzimis pēc 1971. gada 1. jūlija, ir vismaz 15 gadus vecs un sācis darba gaitas. Jaunie dalībnieki pēc nejaušības principa šobrīd tiek pievienoti kādam no Latvijā pieejamajiem pensiju 2. līmeņa plāniem, kas akcijās iegulda līdz pat 100% uzkrājuma. Taču tās ir jaunas izmaiņas, kas spēkā kopš 2023. gada. Vēl 2022. gadā jaunie dalībnieki automātiski tika pievienoti mazāk aktīviem plāniem, kas akcijās iegulda līdz 50%, bet pirms tam ilgus gadus tikai konservatīvajos plānos, kas akcijās neiegulda nemaz.
“Tā kā uzkrājuma veidošana ir ilgtermiņa nodarbe, pirmajās krāšanas desmitgadēs iespējams izvēlēties plānus, kas lielāku daļu līdzekļu iegulda akcijās. Pozitīvi, ka šobrīd jaunie dalībnieki tiek ierotēti tieši aktīvajos plānos. Šiem plāniem ir augstāks īstermiņa svārstību risks, taču vienlaikus tiem ir arī krietni augstāks ilgtermiņa izaugsmes potenciāls. To pensiju 2. līmeņa dalībnieku proporcija, kuri krāj automātiski piešķirtajā plānā, visās vecuma grupās ir līdzīga – virs 20%. Tas nozīmē, ka pastāv augsta iespēja, ka, piemēram, 30 un 40 gadus veci cilvēki, kuri varētu krāt plānos, kas akcijās iegulda līdz pat 100% uzkrājuma, šobrīd krāj mērenos plānos, būtiski samazinot uzkrājuma izaugsmes potenciālu un līdz ar to iespējamās nākotnes pensijas apmēru,” stāsta SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds.
Saskaņā ar aptaujas datiem īstā ieguldījumu plāna izvēlē pensiju 2. līmeņa dalībniekiem ir svarīgi ieguldījumu plānu rezultāti (45%) un iespēja uzkrājumu veidot bankā, kuras klienti viņi ir (34%).
“Ieguldījumu plānu rezultāti ir ļoti nozīmīgs kvalitātes rādītājs, taču svarīgi neaizmirst, ka rezultāti ir jāvērtē ilgtermiņā, jo arī uzkrājums tiek veidots vairākas desmitgades. Tas nozīmē, ka uzmanība ne tik daudz jāpievērš dienas, mēneša vai gada rezultātiem, kā plāna rezultātiem pēdējos piecos, 10 un vairāk gados. Ne visiem plāniem gan pieejama šāda statistika, jo daļa izveidoti vien salīdzinoši nesen. Tādos gadījumos ieteicams rezultātus vērtēt kopš plānu darbības sākuma. Tāpat jāatceras, ka vēsturiskais ienesīgums negarantē tādu pašu ienesīgumu arī nākotnē. Tā kā finanšu tirgos pēc kāpumiem seko kritumi un otrādi, īstermiņa svārstības labi atspoguļo aktuālo tendenču finanšu tirgos ietekmi uz uzkrājumiem, taču ilgtermiņa rezultāti ļauj objektīvāk spriest par plānu veiktspēju,” skaidro Jānis Rozenfelds.
Pensiju 2. līmeņa uzkrājumam ir būtiska loma nākotnes pensionāru finansiālajā labklājībā, tādēļ ir svarīgi laikus parūpēties par to. Visu Latvijā pieejamo pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu apraksti un rezultāti vienuviet pieejami vietnē manapensija.lv.
*Aptauja veikta 2023. gada martā sadarbībā ar “Norstat Latvija”. Aptaujā piedalījās 1007 Latvijas iedzīvotāji.