Norēķinu kartes visagrāk sāk izmantot bērni Igaunijā, lielāko kabatas naudu saņem bērni Lietuvā

Lai arī bankas karti bērnam var noformēt jau no septiņu gadu vecuma, SEB bankas dati liecina, ka bērni Latvijā visbiežāk savu norēķinu karti saņem 16 gadu vecumā. Līdzīgi ir arī Lietuvā, kur šis vecums ir 15 gadi. Savukārt Igaunijā bērni pie savas maksājumu kartes tiek jau agrāk – tur bērniem karte visbiežāk tiek noformēta 12-13 gadu vecumā.

Bērni Lietuvā tērē visvairāk, jaunieši Latvijā – taupīgākie
Lietuvā no visiem karšu lietotājiem vecumā līdz 18 gadiem vien 6% ir bērni vecumā no 7 līdz 9 gadiem. Arī Latvijā vien katrs devītais no karšu lietotājiem ir vecumā no 7 līdz 9 gadiem. Savukārt Igaunijā bērni no 7 līdz 9 gadiem veido gandrīz ceturto daļu no visiem karšu lietotājiem vecumā līdz 18 gadiem. 

“Lai gan atšķirības karšu izmantošanas biežumā bērnu vidū Baltijā nav krasas, var secināt, ka jaunieši Lietuvā, maksājot ar kartēm, iztērē lielākas summas, savukārt bērni Latvijā ir taupīgākie. Piemēram, Lietuvā bērni vecumā no 7 līdz 9 gadiem vidēji mēnesī veic piecus pirkumus, iztērējot nedaudz virs 18 eiro, bet Latvijā bērni veic vidēji četrus pirkumus, iztērējot ap 12 eiro. Vecāki bērni karti izmanto aktīvāk – vecumā no 13 līdz 15 gadiem tiek veikti no 10 (Igaunijā) līdz 12 (Latvijā un Lietuvā) pirkumiem mēnesī. Arī iztērētā summa ir augstāka – ap 46 eiro mēnesī Igaunijā, 40 eiro Latvijā un 50 eiro Lietuvā. Vecumā no 16 līdz 17 gadiem bērni veic vidēji 20 pirkumus mēnesī, iztērējot ap 100 eiro. Sava bankas karte un mobilā lietotne, kurā sekot līdzi tēriņiem, ir labi palīgi veselīgu finanšu ieradumu veidošanā. Lietotnē var ērti veikt maksājumus un naudas pieprasījumus, kā arī, piemēram, pārskaitīt naudu uz atsevišķu kontu, lai veiktu uzkrājumu. Turklāt bērniem līdz 18 gadu vecumam bankas pakalpojumi ir pieejami bez maksas,” dalās SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte. 

Bērni Latvijā un Igaunijā biežāk ar karti maksā dažādos veikalos, savukārt Lietuvā bērni daudz biežāk izmanto bankas karti ēdināšanas iestādēs, tostarp skolu ēdnīcās. 

Pērn pieprasījums pēc kartēm bērniem pieauga par 52%
Kabatas naudu bērniem vecumā no 7 līdz 12 gadiem vecāki visā Baltijā pārskaita vidēji reizi vai divas mēnesī. Bērniem vecumā no 13 līdz 15 gadiem vecāki pārskaita naudu vidēji 2-3 reizes mēnesī, savukārt jaunieši vecumā no 16 līdz 17 gadiem saņem vidēji ap pieciem naudas pārskaitījumiem mēnesī, kas ir gan vecāku dotā kabatas nauda, gan ieskaitījumi no draugiem.

Lai gan iemaksu skaits ir ļoti līdzīgs, summas ir dažādas gan vecuma grupās, gan salīdzinot valstis. Vidējā mēnesī saņemtā summa visās vecuma grupās ir zemākā Latvijā, bet augstākā – Lietuvā. Piemēram, bērni līdz 9 gadu vecumam Latvijā vidēji saņem ap 15 eiro, Igaunijā – ap 35 eiro, bet Lietuvā – ap 60 eiro mēnesī. Savukārt jaunieši (16-17 gadi) vidēji mēnesī saņem ap 135 eiro Latvijā, ap 160 eiro  Lietuvā un ap 180 eiro Igaunijā. Šī ir vienīgā vecuma grupa, kurā bērni Lietuvā saņem mazāk, nekā citā valstī. 

“Bērnu norēķinu kartes kļūst arvien izplatītākas, piemēram, Latvijā pērn tika noformēts par 52% vairāk bērnu karšu kā pirms gada. Karte palīdz vecākiem sekot līdzi bērnu tēriņiem un nepieciešamības gadījumā jebkurā brīdī ātri un ērti pārskaitīt naudu. Savukārt bērniem tā ir pirmā patstāvīgā pieredze sadarbībā ar banku, kā arī iespēja iemācīties rīkoties ar tehnoloģijām, kas noderēs nākotnē. Jo ātrāk bērns gūs šādu pieredzi, jo patstāvīgāks un atbildīgāks viņš būs savos finanšu lēmumos,” noslēdz Elza Rudzīte.