Uzņēmējdarbības videi ilgtermiņā jābūt paredzamai; SEB banka lūdz Satversmes tiesu izvērtēt hipotekāro kredītu nodevas tiesiskumu
Satversmes tiesa uzsākusi lietu pēc SEB bankas iesniegtā pieteikuma par likuma grozījumiem, ar kuriem pērn ieviesa tā dēvēto hipotekāro kredītu nodevu. Bankas ieskatā šie grozījumi raksturojami kā ļoti sasteigts risinājums bez skaidra mērķa, kas tapa bez nopietna, datos balstīta izvērtējuma un nozares iesaistes. Tie rada bīstamu ietekmi uz Latvijas uzņēmējdarbības vides uzticamību, investīciju klimatu un valsts ilgtermiņa izaugsmi, padarot ievainojamu jebkuru nozari. Šī tiesvedība nekādā veidā neietekmēs atbalsta saņēmējus – atbalsts nebūs jāatmaksā un arī nākamās izmaksas noritēs kā plānots.
Bankas vienīgais mērķis ir iestāties par principu un tiesībām uz paredzamu uzņēmējdarbības vidi. Iesniedzot pieteikumu Satversmes tiesā, banka vēlas panākt šo likuma grozījumu atzīšanu par neatbilstošiem Satversmei.
Ieviestais regulējums neatbilst tiesiskās paļāvības un labas likumdošanas principiem, tāpat tas ir pretrunā ar kopējo Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetāro politiku un brīvas tirgus ekonomikas pamatprincipiem.
SEB bankas vadītāja Ieva Tetere: “SEB banka Latvijā turpinās stiprināt savas pozīcijas - sekmēs kreditēšanas attīstību, veicinās uzkrāšanas un ieguldījumu kultūru un piedāvās klientiem mūsdienīgus pakalpojumus un servisu. Tomēr šajā jautājumā bankas redzējums par to, kas ir taisnīgi un atbilstoši demokrātiskā, tiesiskā valstī, ir atšķirīgs. Tāpēc vēlamies izmantot tiesības argumentēt pret normām, kas, mūsuprāt, nodara ilgtermiņa kaitējumu gan uzņēmējdarbības videi, gan valsts attīstībai un uzticamībai kopumā.”
Uzticama vide uzņēmējiem
I. Tetere uzsver: “Vēlamies iestāties par principu, ka demokrātijā valsts neīsteno nesamērīgu iejaukšanos privātajā uzņēmējdarbībā. Ar katru šādu precedentu uzņēmēji un investori kļūst arvien atturīgāki darboties neprognozējamā valstī, kur notiek mēģinājumi iejaukties brīvā tirgus ekonomikā. Šie grozījumi grauj uzticēšanos valstij un padara ievainojamu faktiski jebkuru nozari – neviens nevar justies droši, ka nākotnē netiks sodīts par pārāk labiem rezultātiem un vēlmi Latvijā veidot augošu biznesu.”
Likumdošanas procesa kvalitāte
“Ar šo soli vēlamies rosināt domāt arī par likumdošanas procesa kvalitāti. Procesam būtu jābūt caurspīdīgam un datos, nevis emocijās balstītam, tāpat jābūt pienācīgai ieinteresēto pušu iesaistei. Ir jārada pārliecība, ka mūsu valstī politikas veidotāji pieņem lēmumus atbildīgi, balstoties analīzē un spēj demonstrēt katra lēmuma sasaisti ar mūsu kopīgajiem ilgtermiņa mērķiem, nevis īstermiņa labumu,” norāda I. Tetere.
Latvija kā eirozonas dalībniece
Tā kā eirozonas inflācija 2022. gadā sasniedza rekordaugstu līmeni, ECB atbilstoši savam primārajam mērķim saglabāt cenu stabilitāti rīkojās, lai nodrošinātu savlaicīgu inflācijas atgriešanos pie 2% mērķa vidējā termiņā. Saeimas pieņemtie grozījumi ir pretrunā ar kopējo ES monetāro politiku, jo lēmums veicina patēriņu un paildzina inflācijas samazināšanos. Likuma grozījumi pieņemti, neņemot vērā negatīvo ECB atzinumu, kurā citstarp secināts, ka atbilstības kritēriji ir pārāk plaši un tie attiecas uz lielāko daļu aizņēmēju. Tāpat ECB norādījusi, ka nav ņemts vērā pilna biznesa cikla konteksts. ECB savā atzinumā arī secinājusi, ka likumdevējs nav konsultējies ar ECB savlaicīgi pirms likuma grozījumu pieņemšanas.
“Diemžēl redzam, ka jaunas iniciatīvas attiecībā uz uzņēmējdarbības vides regulēšanu, budžeta ienākumu papildināšanu un jaunu pienākumu noteikšanu uzņēmējiem turpinās. Labas likumdošanas process ir tiesiskas valsts priekšnoteikums un šī principa ievērošanā joprojām ir vieta izaugsmei. Tāpēc Satversmes tiesas redzējums un secinājumi noteikti dos ieguldījumu Latvijas kā tiesiskas valsts attīstībā,” saka I. Tetere.
