Visaktīvāk iespēju aizņemties patēriņa vajadzībām izmanto iedzīvotāji Igaunijā

Šogad pieprasījums pēc patēriņa kredītiem būtiski pieaudzis visās Baltijas valstīs – līdz septembra beigām visā Baltijā kopumā noslēgti par 33% vairāk līgumu nekā attiecīgajā periodā pērn. Tomēr, kamēr Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji aktīvi izmanto iespēju aizņemties patēriņa vajadzībām, Latvijā iedzīvotāji ir gan mazāk aktīvi, gan izvēlas mazākās aizdevuma summas.

Saskaņā ar SEB bankas, datiem šī gada deviņos mēnešos Igaunijā noslēgti par 40% vairāk patēriņa kredītu līgumu nekā pērn un kopējais līgumu skaits ir lielākais Baltijā. Lietuvā pieaugums ir par 45%, savukārt Latvijā šogad piešķirti vien par 11% aizdevumu vairāk nekā deviņos mēnešos pērn.

Kopumā līdz septembra beigām patēriņa kredītos Igaunijā SEB banka piešķīrusi ap 23,5 miljoniem eiro, Lietuvā – ap 21 miljonu, bet Latvijā – ap 12 miljoniem.

“Lielākoties aizņēmēji ir klienti vecumā ap 40 gadiem ar ienākumiem ap 1500 eiro, un visbiežāk aizdevumi saistīti ar vēlmi uzlabot dzīves apstākļus vai mainīt auto – šie pirkumi ir pārdomāti un izsvērti. Redzam, ka mūsu ziemeļu kaimiņi ir daudz aktīvāki darījumu skaita ziņā, savukārt dienvidu kaimiņi ņem kredītus par lielākam summām. Savukārt Latvijā ir gan mazāk līgumu, gan izvēlas mazākas aizdevuma summas,” komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Visbiežāk patēriņa kredītu izmanto transportlīdzekļa iegādei (apmēram 35% gadījumu) un mājokļa remontam vai labiekārtošanai (aptuveni 30% gadījumu). Pieprasījums pēc finansējuma šajās kategorijās šogad ir lielāks nekā pērn.

Šī gada deviņos mēnešos Igaunijā noslēgti par 67% vairāk patēriņa kredītu līgumu nekā Latvijā un par 25% vairāk nekā Lietuvā. Viszemākā vidējā aizdevuma summa ir Latvijā – ap 4 tūkstošiem eiro. Igaunijā tā ir ap 4,7 tūkstošiem eiro, bet Lietuvā – visaugstākā – vidēji 5,2 tūkstoši eiro.

“Tā kā bankas finansēšanas nosacījumi visā Baltijā ir gandrīz vienādi, atšķirību var skaidrot ar iedzīvotāju pārliecību par savām finansiālajām spējām un nākotni. Jau ilgāku laiku vērojama tendence, ka abu kaimiņvalstu iedzīvotāju vēlme uzlabot savu dzīves kvalitāti, izmantojot tam banku finansējumu, ir augstāka,” noslēdz Arnis Škapars.