Cilvēkiem, kas darba gaitas uzsākuši nesen, būtiski savam pensiju 2. līmeņa uzkrājumam izvēlēties kādu no aktīvajiem pensiju plāniem, kur lielākā daļa naudas tiek ieguldīta akcijās.
Izvēli neizdarot, viņu iemaksas automātiski nonāks kādā no konservatīvajiem plāniem, tādējādi mazinot ilgtermiņa peļņas iespējas.
Ikvienam strādājošajam, kuram ir 47 gadi vai mazāk, katru mēnesi daļa algas nonāk pensiju 2. līmeņa uzkrājumā.
SEB banka nupat sākusi piedāvāt Indeksu plānu – visvienkāršāko un izmaksu ziņā lētāko aktīvo plānu, piemērotu tiem, kas vēlas pasīvi sekot pasaules finanšu tirgus kopējām tendencēm, nevis aktīvi izvēlēties konkrētas akcijas un obligācijas.
Lai gan pensijas gadi nav pirmais, par ko cilvēki mēdz domāt, uzsākot darba gaitas, ir viena būtiska lieta, ko vajadzētu izdarīt, tiklīdz saņemta pirmā alga. Proti, izvēlēties, kur nonāks jūsu pensiju 2. līmeņa iemaksas, jo no tā atkarīgs, cik liela būs jūsu pensija.
Vēlreiz par pensiju 2. līmeni
Pensiju 2. līmeņa iemaksas automātiski veic visi, kas strādā, maksā nodokļus un ir dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija (vai agrāk un izvēlējušies tās veikt brīvprātīgi). Tas nozīmē, ka daļa, – šobrīd tie ir 6% – no jūsu bruto algas automātiski ik mēnesi tiek novirzīti jūsu personīgajam pensijas uzkrājumam. Ievērojamai daļai cilvēku tieši šis uzkrājums var izrādīties lielākā jebkad mūžā sakrātā summa. Tiesa, ikdienā tā nekur acu priekšā nestāv, tāpēc šī nauda var viegli piemirsties un šķist abstrakta.
Tomēr, aizejot pensijā, tie var būt 5, 10, 15 un vairāk tūkstoši eiro, kas papildinās jūsu pensijas kapitālu, – pavisam reāls un vērā ņemams uzkrājums vecumdienām.
Lai gan pensiju 2. līmeņa iemaksas tiek veiktas automātiski, katram ir dota iespēja parūpēties, lai šis uzkrājums veidotos pēc iespējas lielāks. Ir tikai jāizdara izvēle – kādā plānā uzkrāto kapitālu ieguldīt.
Vairāk par pensiju 2. līmeņa būtību varat izlasīt rakstā Kā strādā pensiju 2. līmeņa nauda.
Neizdarot izvēli, samazinās iespēja nopelnīt
Šobrīd, ja cilvēks pats apzināti neizvēlas pensiju plānu, saskaņā ar likumu viņa pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek ieguldīts kādā no konservatīvajiem plāniem. Cilvēkam, kuram līdz pensijai ir vēl 30 un vairāk gadu, tas nav ilgtermiņā izdevīgākais risinājums, jo konservatīvo plānu galvenais mērķis ir saglabāt uzkrāto kapitālu, nevis nopelnīt pēc iespējas vairāk, tātad – tie vairāk piemēroti cilvēkiem, kam jau tuvojas pensionēšanās laiks.
Jauniem cilvēkiem būtiski veltīt pavisam nedaudz laika, lai izvēlētos sev piemērotu aktīvo plānu, kas var ilgtermiņā palīdzēt uzkrāt lielāku kapitālu vecumdienām.
Vairāk par plānu rezultātiem lasiet rakstā Kāpēc jāzina sava pensiju 2. līmeņa plāna rezultāti?.
Indeksu plāns – zemas izmaksas un vienkārša stratēģija
SEB banka nupat laidusi klajā jaunumu – Indeksu plānu. Tas īpaši piemērots pašiem jaunākajiem darba tirgus dalībniekiem, kas darba tirgū būs vēl vismaz 30 gadus, līdz ar to – var atļauties uzņemties lielāku plāna daļu vērtības svārstību risku. Turklāt no izmaksu viedokļa šis ir izdevīgākais ieguldījumu risinājums.
“Indeksu plāns ietilpst aktīvo (augstākā riska) pensiju plānu grupā, unapmēram 75% no līdzekļiem tas iegulda pasaules akciju tirgus indeksos,” skaidro Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs. “Tā galvenā atšķirība no tradicionālajiem aktīvajiem plāniem – izmantojot visvienkāršāko un mazāk darbietilpīgo ieguldīšanas metodi, ieguldītājam tiek nodrošinātas viszemākās izmaksas.”
Veidojot indeksiem piesaistītu plānu, jau pašā sākumā tiek izvēlēta noteikta indeksu kombinācija, un vēlāk plānā nekādas izmaiņas vairs netiek veiktas.
Konkrēti SEB Indeksu plāns piesaistīts pasaules akciju indeksam, kas nozīmē – plāna vērtības svārstības būs atkarīgas no visas pasaules akciju tirgus svārstībām. Laiku pa laikam ir sagaidāmi arī krituma periodi, taču tā ir normāla parādība finašu tirgos, kur novērojams cikliskums.
“Skatoties vairākas desmitgades uz priekšu – jo lielāks līdzekļu īpatsvars būs ieguldīts akcijās, jo lielāka būs plāna dalībnieku iespēja piedalīties globālās ekonomikas izaugsmē, tāpēc baidīties no īstermiņa svārstībām noteikti nevajag,” saka J. Rozenfelds.
Indeksu vai Dinamiskais plāns – kurš izdevīgāks?
SEB banka piedāvā vēl vienu aktīvo plānu – Dinamisko, kura ieguldījumos arī ir aptuveni 73% akciju. Tas pieskaitāms pie tradicionālajiem aktīvi pārvaldītajiem ieguldījumu plāniem.
Lai gan dažviet dzirdēts viedoklis, ka mehāniska sekošana indeksiem ir ienesīgāka un izdevīgāka par tradicionālo aktīvās pārvaldīšanas metodi, J. Rozenfelds tomēr uzskata, ka tādam apgalvojumam nav droša pamata. “Abiem plāniem ir līdzīgs peļņas potenciāls – brīžiem labāk strādās viens, brīžiem – otrs,” viņš saka.
Galvenā atšķirība ir ieguldīšanas stratēģijā. Ja Indeksu plānu raksturīga pasīva ieguldīšanas stratēģija ar zemām izmaksām, tad Dinamiskais plāns vairāk piemērots tiem, kam svarīgi, ka ieguldījumu portfelis tiek pastāvīgi mainīts, sekojot ekspertu redzējumam par to, kurš ieguldījums konkrētajos apstākļos varētu būt ienesīgāks.
“Jauniem cilvēkiem piemēroti abi šie plāni, tikai katram jāizdara izvēle, kura stratēģija viņam patīk labāk,” norāda J. Rozenfelds. Viņš atgādina – lai uzlabotu izredzes nopelnīt vairāk savām vecumdienām, būtiskākais gados jaunākiem dalībniekiem ir vispār izvēlēties kādu no aktīvajiem plāniem, neatliekot šo jautājumu uz vēlāku laiku. Īstais brīdis rīkoties ir tagad!
Plānu rezultātiem var sekot līdzi šeit.
Linda Ezerkalna
