Neatkarīgi no tā, vai tas ir uzkrāts kapitāls vai uzņēmums, kas joprojām aktīvi darbojas, ir svarīgi jau laikus domāt par pēctecību, apzinoties, ka labklājības plānošanas neatņemama sastāvdaļa ir arī tās nodošana nākamajai paaudzei.
Tuvāko 25 gadu laikā pasaule piedzīvos tās vēsturē lielāko aktīvu nodošanu nākamajai paaudzei
Savā 10 gadu pieredzē, strādājot Private Banking jomā, esmu vērojusi, kā mainās tendences, kas klientiem dažādos dzīves ciklos un apkārtējo notikumu kontekstā ir aktuālas. Nu jau kādu laiku saklausu, ka daudzus klientus – uzņēmējus – nodarbina jautājums, ko iesākt ar savu biznesu brīdī, kad uzņēmuma ikdienas vadīšanā vairs negribas piedalīties. Uzņēmēju izvēles ir šķietami pragmatiskas – atstāt bērniem, pārdot un investēt jaunās biznesa idejās vai pārdot un turpmāk dzīvot ar sapelnīto kapitālu. Katrā no šiem scenārijiem mēs redzam gan veiksmīgus, gan ne tik veiksmīgus stāstus.
Virkne uzņēmēju, kuri uzņēmējdarbību uzsāka otrās Latvijas neatkarības laikā, šo teju 30 gadu gaitā ir izveidojuši spēcīgus un labi pelnošus uzņēmumus, veltot tam visu savu laiku un enerģiju. Taču nu ir pienācis brīdis, kad daudziem jāpieņem būtisks lēmums: ko darīt tālāk – uzticēt uzņēmuma pārvaldību bērniem vai citiem ģimenes locekļiem, uzticēt aktīvu vadību pārzinošai pieredzējušu profesionāļu komandai vai tomēr pārdot. Pagaidām mums ir vien neliels labās prakses piemēru kopums, savukārt Eiropā un Skandināvijā biznesa nodošana nākamajām paaudzēm ir jau ierasts process. Taču jautājums par uzkrātā kapitāla nodošanu nākamajām paaudzēm ir aktuāls un paredz savlaicīgu savu bērnu izglītošanu un iesaisti biznesa procesos, lai viņi nākotnē varētu ne vien mantot iepriekšējās paaudzes uzkrātos darba augļus, bet, iespējams, arī pārņemt ģimenes biznesu un tā vadību.
Vajadzība pēc pārdomātas un efektīvas pēctecības plānošanas tuvāko gadu laikā arvien pieaugs
Tendences liecina, ka šobrīd pasaulē turīgākā paaudze ir tā dēvētie “baby boomers” jeb uzņēmēji vecumā no 51 līdz 69 gadiem, kuru rokās ir lauvas tiesa pasaules kopējās labklājības. Līdz ar to tuvāko 25 gadu laikā pasaule piedzīvos tās vēsturē lielāko aktīvu nodošanu nākamajai paaudzei. Galvenais katalizators, kas liek domāt par pēctecības plānošanu, parasti ir pensionēšanās vecuma sasniegšana un vēlme beigt aktīvās darba gaitas.
Uzņēmuma un ģimenes kapitāla saglabāšana un tā pēctecība ir jautājumi, ar kuriem agrāk vai vēlāk sastopas katrs uzņēmējs, kam izdevies veiksmīgi realizēt savas biznesa idejas. Aiz tiem slēpjas daudzi un dažādi apsverami aspekti, taču visbiežāk tiek meklēta atbilde uz vienu no svarīgākajiem jautājumiem – vai bērni spēs pārņemt vadības grožus un turpināt iesākto, attīstot biznesu, vai tomēr ir pienācis brīdis domāt par uzņēmuma pārdošanu.
Deloitte Global family business survey 2019 aptauja liecina, ka, lai arī ap 65% uzņēmēju visā pasaulē vēlas, lai biznesa īpašumtiesības un /vai vadības groži paliktu ģimenē, tikai aptuveni pusei no tiem ir formāls pēctecības plāns. Turklāt mazāk nekā trešdaļa uzskata, ka ģimenes locekļiem ir kopīgs redzējums par uzņēmuma turpmāko attīstību.
Manā krājumā ir vairāki veiksmīgi un tālredzīgi klientu stāsti par pārdomāta ģimenes kapitāla, tajā skaitā uzņēmuma pēctecības, plānu. Vienā no tiem par labāko tika izvēlēta uzņēmuma atstāšana ģimenes īpašumā, tā aktīvo vadību turpmāk uzticot profesionāļiem ar ilggadēju pieredzi. Par impulsu laikus domāt par rīcības plānu vadības grožu nodošanai kalpoja vairāki neveiksmīgi piemēri, kad, uzņēmumu īpašniekiem negaidīti aizejot viņsaulē, ģimenes tika iesaistītas sarežģītā un ilgā mantošanas procesā. Atbildot uz jautājumu, vai ir bijusi vēlme, lai bērni pārņemtu ģimenes uzņēmuma vadību, atbilde ir īsa un konkrēta: vecākiem var būt savi mērķi un sapņi par bērnu nākotnes plāniem, bet jaunajai paaudzei – pilnīgi citāds dzīves redzējums un jomas, kurās tā vēlas sevi realizēt. Uzņēmuma vadībā ir jābūt profesionāļiem, kas spēj sasniegt izvirzītos mērķus. Šādai pieejai ir divi ieguvumi – kapitāls tiek sadalīts visai ģimenei un uzņēmumi turpina veiksmīgi darboties ar profesionālu vadības komandu.
Otrs virziens – ģimenes bizness paliek ģimenes rokās un pie vadības stūres stājas jaunā paaudze. Vecāku un bērnu vēlmes sakrīt, un abu paaudžu mērķis ir turpināt vadīt uzņēmumu. Bērni jau sen (faktiski kopš bērnības) ir iesaistīti uzņēmuma darbībā, bet pēc augstskolas beigšanas uzsākuši strādāt “no pašas apakšas”, lai izprastu uzņēmuma funkcionēšanu, un tikai vēlāk saņēmuši zaļo gaismu aizvien nozīmīgāku biznesa lēmumu pieņemšanai. Klienti dalās pieredzē, atzinīgi vērtējot jaunās paaudzes atšķirīgo skatījumu uz līdzšinējiem procesiem, kas ir ļoti būtiski mūsdienu dinamiskajā vidē, kurā arī uzņēmumiem ir jāspēj mainīties līdzi. Šobrīd viņi saka, ka nu jau varētu iet prom kaut vai rīt, jo jūtas droši – bērni pārzina biznesu un vada to ar tādām pašām vērtībām sirdī.
Tomēr bieži vien esam liecinieki tam, ka biznesa pārdošana ir izvēlēta par labāko risinājumu. Tam var būt dažādi apsvērumi – ir pienācis brīdis, kad uzņēmums ir sasniedzis attīstības posmu, kad tam, lai augtu un attīstītos, ir “jāiziet no ģimenes”, vai arī jaunajai paaudzei nav iespējas un vēlmes turpināt iesākto. Šādā situācijā aktuāls kļūst jautājums par kapitāla saglabāšanu pēc tam, kad bizness ir pārdots, lai bērni un, iespējams, arī mazbērni būtu finansiāli nodrošināti. Jau šobrīd, kopīgi veidojot klienta personīgo finanšu stratēģiju un uzdodot jautājumu par to, kādus mērķus viņš ar to vēlas sasniegt, ļoti bieži saņemam atbildi: “Saglabāt un nodot to nākamajai paaudzei.”
Turklāt, domājot par to ilgtermiņā, ir svarīgi, lai šis kapitāls ne vien turpinātu nodrošināt ģimenes vajadzības, bet arī netiktu neapdomīgi iztērēts zināšanu vai pieredzes trūkuma dēļ.
Aizvien biežāk saņemam jautājumus tieši par ģimenes aktīvu plānošanu, aizsardzību, bērnu finansiālo nodrošināšanu, mantošanas kārtību. Tas nozīmē, ka ir vērojams “briedums” un tendence domāt ilgtermiņā. Parasti šīs ir pietiekami komplicētas sarunas, jo nav divu vienādu situāciju. Lai atrastu piemērotāko risinājumu, ir nepieciešama gan spēja paskatīties uz kopējo ainu, gan uz detaļām. Esam gandarīti, ka varam piedalīties šajā plānošanas procesā, citreiz ar konkrētu padomu, citreiz ar pieredzi, ko esam uzkrājuši no gadu gaitā gūtajiem piemēriem. Šis noteikti nav stāsts par vienu zelta formulu, kas der visiem.
Elīna Piebalga,
SEB bankas Private Banking pārvaldes vadītāja
