Banku un finanšu nozarē lietotie termini bieži vien var samulsināt tos, kuri ikdienā nav saistīti ar šo jomu. Piemēram, kas ir “saliktie procenti” vai “lāču tirgus”. Šajā rakstā apskatīsim svarīgākos terminus, kas saistīti ar investīcijām un ieguldījumiem.
Vispārīgie termini
Ilgtermiņa investīcijas (long-term investing) – ieguldījums, kas tiek veikts ar nodomu to saglabāt vismaz vienu gadu.
Īstermiņa investīcijas (short-term investing) – ieguldījums, kuru nav plānots saglabāt ilgāk nekā vienu gadu. Piemēram, zemo izmaksu un augstās likviditātes dēļ kā vienu no īstermiņa investīciju veidiem var izcelt valūtas maiņu (FX)
Portfelis (portfolio) – apzīmējums visiem jūsu rīcībā esošajiem ieguldījumiem vai aktīviem. Tie var būt gan finanšu instrumenti, piemēram, akcijas vai ieguldījumu fondu daļas, gan jums piederošais zelts vai nekustamais īpašums. Portfeli var uzskatīt par jūsu kopējo finanšu maku.
Atdeve (return)– peļņa vai zaudējumi, ko gūstat no veiktajiem ieguldījumiem
Saliktie procenti (compound interest) – nauda, ko jūs nopelnāt par nopelnīto naudu. Piemēram, ja jūs ieguldāt 10 eiro ar 20% atdevi gadā, tad nākošajā gadā jūs pelnīsiet 20% no jau 12 eiro. Vēl gadu vēlāk – 20% no 14.4 eiro. Saliktie procenti ir atalgojums tiem, kuri izvēlas veikt ilgtermiņa investīcijas.
Riska apetīte (risk tolerance) – tā palīdz novērtēt, cik lielu risku jūs esat gatavs uzņemties, lai sasniegtu savus finanšu mērķus. Lai gūtu lielāku atdevi, visbiežāk nepieciešams uzņemties arī augstāku risku. Taču jāatceras, ka augstāks risks vienlaikus rada arī lielāku iespējamību zaudēt daļu vai pat visu veikto ieguldījumu.
Diversifikācija (diversification) – ieguldījumu sadalīšana dažādos instrumentos, lai samazinātu risku pazaudēt visas veiktās investīcijas. Ieguldījumus ieteicams diversificēt, lai gadījumā, ja viens no ieguldījumiem zaudē vērtību, tas kopumā radītu mazāku negatīvo ietekmi uz jūsu portfeli. Izsakoties vienkāršāk, nelieciet visas olas vienā grozā, un visus grozus vienā lidmašīnā.
Likviditāte (liquidity) – apzīmē to, cik ātri iespējams pārdot un pārvērst naudā veiktos ieguldījumus, būtiski nesamazinot ieguldījumu vērtību. Piemēram, naudai jūsu krājkontā ir augsta likviditāte. Savukārt nekustamajam īpašumam visbiežāk ir zema likviditāte, jo tā pārdošana prasa ilgāku laiku, turklāt, steidzīgi pārdodot īpašumu, tas var tikt pārdots zem tirgus vērtības.
Svārstīgums (volatility) – jūsu veikto ieguldījumu vērtības palielināšanās un samazināšanās. Mēdz dēvēt arī par volatilitāti. Ja finanšu instrumenta, piemēram, akcijas cena īsā laika posmā strauji pieaug un atkal samazinās, tas liecina par augstu konkrētās akcijas svārstīgumu. Savukārt zema volatilitāte nozīmē to, ka finanšu instrumenta cena saglabājas salīdzinoši stabila. Svārstīgums ir cieši saistīts ar riska apetīti, jo augsta volatilitāte var nodrošināt augstu atdevi, taču vienlaikus jāņem vērā augstais risks ciest zaudējumus.
Lāču tirgus (bear market) – apzīmē situāciju akciju tirgū, kad tirgus piedzīvo būtisku vērtības kritumu (parasti vismaz 20%) ilgāku laika periodu (parasti vismaz 2 mēnešus). Lāču tirgus laikā daudzi investori sāk neuzticēties saviem ieguldījumiem un izlemj tos pārdot, jo kļūst nobažījušies par vēl lielāku ieguldījumu vērtības kritumu.
Buļļu tirgus (bull market) – pretstats lāču tirgum, kad akciju tirgū kopumā vērojams cenu kāpums (vērtība pieaug par 20% vismaz 2 mēnešus). Buļļu tirgus laikā investori kļūst optimistiski noskaņoti, un akciju cenas aug, jo arvien vairāk ieguldītāju vēlas tās iegādāties.
Aktīvu klase (asset class) – termins, ko izmanto ieguldījumu veidu un finanšu instrumentu klasificēšanai. Piemēram, nauda, valūtas, akcijas, obligācijas, izejvielas, nekustamais īpašums. Vienā aktīvu klasē iekļauj ieguldījumus ar līdzīgām finanšu īpašībām un struktūru, kas nozīmē, ka ar šo aktīvu klasi darījumu veikšana tirgū notiek atbilstoši vieniem un tiem pašiem nosacījumiem un principiem.
Roboinvestors – SEB bankas izstrādāts rīks ieguldījumu veikšanai, izmantojot SEB mobilo lietotni. Īpaši piemērots risinājums tiem klientiem, kuriem ikdienā nav laika sekot līdzi notikumiem finanšu tirgos un atbilstoši koriģēt savu portfeli. SEB bankas klienti mobilajā lietotnē var izvēlēties ieguldījumu veidu (ieguldījumu fondi vai ETF), izvēlēties ieguldījumu mērķi un ilgumu, kā arī pielāgot investīciju summu un regularitāti atbilstoši savām vēlmēm un iespējām. Turklāt, lai izmantotu Roboinvestoru, nav jābūt iepriekšējai pieredzei ieguldījumu jomā vai padziļinātām zināšanām.
Ētiskas jeb atbildīgas ieguldīšanas termini
Korporatīvā sociālā atbildība (corporate social responsibility, CSR) – biznesa modelis, kas pieprasa uzņēmumam apzināties savu ietekmi uz visiem sabiedrības aspektiem, tostarp ekonomisko, sociālo un vides jomu. Korporatīvi sociāli atbildīgi uzņēmumi visbiežāk cenšas radīt pozitīvu, nevis negatīvu ietekmi uz pasauli.
ESG (vide, sociālā atbildība, pārvaldība – environmental, social, governance) – metode, kuru izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi. Arvien vairāk uzņēmumu vērtē paši sevi, izmantojot ESG metodi, un iekļauj šo informāciju regulārajos pārskatos vai ilgtspējas ziņojumos. Tādējādi arī potenciālajiem investoriem ir pieejama informācija par uzņēmumiem, kuri atbilst ESG kritērijiem. Ieguldījumi šādos uzņēmumos, visticamāk, varētu nest augstāku atdevi, jo ilgtspējas nozīmē uzņēmējdarbībā arvien pieaug.
Ilgtspējīgi ietekmes ieguldījumi (impact investing) – ieguldījums ar mērķi atbalstīt nozari vai uzņēmumu, kas darbojas kādā konkrētā jomā vai risina aktuālu jautājumu. Piemēram, uzņēmumi var pārstāvēt fosilo kurināmo nozari, vai gluži pretēji – strādāt pie klimata pārmaiņu mazināšanas. Veicot ilgtspējīgas ietekmes ieguldījumus, investors ņem vērā ne tikai potenciālo atdevi, bet arīdzan savu līdzekļu radīto ietekmi kopumā.
Sociāli atbildīgi ieguldījumi (socially responsible investing, SRI) – ieguldījumi, kas tiek veikti atbilstoši ētiskajiem apsvērumiem. Šādi ieguldījumi visbiežāk vērtē uzņēmumu kādā ļoti konkrētā jautājumā, un izslēdz kompānijas, kas, piemēram, veic testus uz dzīvniekiem, pārstāv azartspēļu nozari u.c.
Zaļmaldināšana (greenwashing) – sabiedrības maldināšana par to, cik patiesībā “zaļš” ir kāds konkrēts uzņēmums, prece vai pakalpojums. Mārketinga nolūkos uzņēmumi mēdz stāstīt, ka ir “videi draudzīgi”, lai gan realitātē kompānija neveic pietiekamas darbības šī mērķa vārdā.
