Ingus Grasis: Par draudiem ilgtermiņa investoram

Ingus Grasis, SEB bankas Private Banking pārvaldes investīciju stratēģis

Februāra sākumā publicētajā SEB Nordic Outlook apskatā ekonomisti izceļ vairākus potenciālus apdraudējumus kopumā pozitīvajam pasaules ekonomiskās izaugsmes un akciju tirgus attīstības redzējumam.

Pirmais apdraudējums ir saistīts ar pieaugošo ģeopolitisko nenoteiktību. SEB ekonomisti norāda, ka līdzšinējā ASV dominance pasaulē tiek apšaubīta un parādās jauni spēlētāji kā, piemēram, Krievija un Ķīna. Otrs apdraudējums ir pieaugošā nenoteiktība par vienotās eiro valūtas projekta ilgtermiņa nākotni. Tā ir situācija, kurā eirozonas valstu ciešākas integrācijas process ir apstājies un kurā nostiprinās politiskie spēki, kas pretojas līdzšinējiem krīzes atrisināšanas principiem. Trešais apdraudējums ir saistīts ar vispārēju nenoteiktību par to, kādā veidā tiks izbeigtas un reversētas līdzšinējās grandiozās centrālo banku stimulējošās programmas, nepakļaujot briesmām finanšu tirgus stabilitāti. Kā norāda apskata raksta autori, šobrīd mediju un plašas publikas uzmanības centrā ir pirmie divi apdraudējumi. Tomēr, no ilgtermiņa investora skatupunkta raugoties, trešais jautājums, iespējams, varētu būt daudz kritiskāks.

Stimulējoša monetārā politika ir spējīga izraisīt ievērojamu finanšu aktīvu cenu kāpumu. Labs piemērs ir lieliskā Eiropas akciju tirgus izaugsme šogad, kas sekoja pēc ECB paziņojuma par jaunas parādzīmju uzpirkšanas programmas sākumu EUR 60 miljardu apmērā ik mēnesi no šā gada marta. Centrālo banku rīcība ir samazinājusi ienesīgumu salīdzinoši drošiem ieguldījumiem, liekot investoriem meklēt peļņas iespējas tādos riskantākos segmentos kā spekulatīva kredītreitinga obligācijas, attīstības valstu parāda instrumenti vai akciju tirgi. Tas var radīt cenu burbuli noteiktās aktīvu klasēs. Turklāt masīvais pasaules centrālo banku kopējās bilances pieaugums, kura līdzšinējais apjoms tiek vērtēts ap USD 15 triljoniem, ir veicinājis finanšu tirgus svārstību samazināšanos, šķietami padarot riskantos instrumentus mazāk bīstamus. Investīciju riska uztvere ir anestezēta. Tiek arī atzīts, ka papildus riska faktors varētu būt arī lielo pasaules banku samazinātā spēja, pateicoties striktākam tirgus dalībnieku regulējumam, kalpot par drošības buferi īstermiņa tirgus svārstību gadījumā. Tas nozīmē, ka kādā stresa situācijā īstermiņa panikas pārņemtajiem finanšu instrumentu pārdevējiem nebūs pretī adekvātu pircēju, sekojoši izraisot ievērojamas cenu svārstības. Labs ieskats ir sniegts šajā Financial Times rakstā.

Laiks arī nestāv uz vietas. Ārkārtīgi zemo bāzes procentu likmju periodam ir jau sācies septītais gads (skatīt 1. attēlu). Ir pagājuši 11 gadi, kopš ASV Centrālā banka uzsāka jaunu bāzes procentu likmju palielināšanas periodu. Kā uzsver pieredzējuši tirgus speciālisti, tagad daudzās finanšu iestādēs atbildīgās pozīcijās būs darbinieki, kuri nekad nav piedzīvojuši procentu likmju ilgstošu kāpuma periodu. Jo ilgāka būs šāda centrālo banku stimulējoša politika, jo mazāk būs tirgus dalībnieku, kas atminēsies vai būs piedzīvojuši savādāku monetārās politikas režīmu. Tas liek rēķināties ar iespēju redzēt lielākas finanšu aktīvu cenu svārstības nākotnē.

1.attēls. Bāzes procentu likmju līmenis ASV, eirozonā un Lielbritānijā, %, pārmaiņas kopš 2000. gada februāra.

Avots: Thomson Reuters Datastream