Austrumeiropa: Patēriņš uzturēs Austrumeiropas ekonomisko sniegumu, taču lejupslīde Ukrainā un Krievijā turpināsies
Krievijas un Ukrainas ekonomikās arī turpmāk būs vērojama recesija, secināts SEB bankas jaunākajā Eastern European Outlook apskatā. Bankas eksperti uzskata, ka lejupslīde Krievijā turpināsies, iestiepjoties arī 2016. gadā un tas notiks galvenokārt dēļ zemajām naftas cenām un sankcijām pret Krieviju, kuras, visticamāk, tiks pagarinātas. Tikmēr Baltijas un Centrāleiropas valstis turpinās uzrādīt pienācīgu ekonomisko izaugsmi, ko galvenokārt uzturēs augošs iekšzemes pieprasījums. Savukārt straujāko izaugsmi Austrumeiropā uzrādīs Polija un Čehija.
Sagaidāms, ka Krievijas un Ukrainas konflikts un tā ietekme uz reģiona ekonomiskajām attiecībām būs ilgstoša. Bankas eksperti lēš, ka ES samita laikā, kas notiks nākamā gada janvārī, sankcijas pret Krieviju tiks pagarinātas, tomēr nevar izslēgt, ka tās var tikt nedaudz mīkstinātas. Tikmēr ASV, kas savās pozīcijās ir asākas, sankcijas visa nākamā gada laikā saglabās. Rezultātā Krievija, kas uz ES un ASV sankcijām ir atbildējusi pagarinot savu pārtikas produktu importa aizliegumu līdz nākamajai vasarai, sankciju karā būs lielākā zaudētāja.
Baltijas valstis Krievijas ekonomiskās lejupslīdes un pārtikas importa sankcijas izjūt smagāk nekā Centrāleiropas valstis, jo tām ir lielāka tirdzniecības sadarbība ar Krieviju. Tomēr mājsaimniecību patēriņam izdevīgie nosacījumi ir galvenais iemesls, kāpēc Baltijas valstis un Centrāleiropa turpinās uzrādīt labu noturību pret Krievijas un Ukrainas konflikta ietekmi un to ekonomiku vājumu. Spēcīgi reālie ienākumi, palielinot nodarbinātību un tikai piesardzīgi augošās zemās procentu likmes, uzturēs labu patēriņa pieaugumu. Kapitāla izdevumu aktivitāte, kas līdz šim ir bijusi samērā gausa, nedaudz palielināsies, bet to joprojām kavēs ģeopolitiskā nenoteiktība. Pieticīgais eksporta pieaugums ļoti pakāpeniski nostiprināsies, jo pieaugs Vācijas pieprasījums, kas ir īpaši svarīgi Centrāleiropas valstīm, kā arī Ziemeļvalstīs, kas ir nozīmīgi tirgi Baltijas valstīm.
Inflācijas tempi Austrumeiropas reģionā būs atšķirīgi. Augsta inflācija sagaidāma Ukrainā un Krievijā, ko veicina valūtas vērtības samazināšanās. Pēdējo mēnešu laikā tā ir sasniegusi savu augstāko punktu un turpmāk ļoti pakāpeniski mazināsies. Vairumā citu Austrumeiropas ekonomiku inflācija ir zema - tā ir tuvu vai jau sasniegusi savu zemāko punktu. Inflācija atgūsies vāji, galvenokārt darba samaksas pieauguma rezultātā. Zemās izejvielu cenas darbosies kā inflāciju ierobežojošs faktors.
Attiecībā uz IKP SEB bankas eksperti uzskata, ka Latvija būs visstraujāk augošā Baltijas valstu ekonomika. Aplēses liecina, ka IKP nākamgad pieaugs par 2.7% un 3.5% 2017. gadā. Šāda izaugsme turpinās balstīties patēriņā, tomēr ES fondu ietekmē nedaudz pieaugs arī investīciju aktivitāte. Eksporta diversifikācija turpināsies, kā rezultātā straujšs eksporta pieaugums nav sagaidāms. Igaunijas šā gada prognoze vājā eksporta dēļ ir nedaudz samazināta, taču izaugsme atgūsies, galvenokārt ar patēriņa buma un spēcīgā Zviedrijas pieprasījuma palīdzību – attiecīgi ziemļu kaimiņiem IKP pieaugums 2016. gadā tiek prognozēts par 2.7% un 2017. gadā - 3.4%. Lietuvas izaugsme šogad būs nesteidzīga. To ietekmē gan Krievija, gan arī zemās naftas cenas, kas iedragājušas valstij nozīmīgo naftas pārstrādes eksportu. Pieaugums tuvāko divu gadu laikā paātrināsies līdz 3%. Polija uzrāda stabilu izaugsmi. 2016. gadā tā paātrināsies līdz 3.6%, bet 2017. gadā 3.8%. Pēc šā rudens parlamenta vēlēšanām sagaidāma valdības maiņa, tomēr ekonomiskās attīstības gaitu tas neietekmēs. Krievijas IKP turpinās samazināties arī nākamgad, bet lejupslīdes temps no 4% šogad saruks līdz 1% nākamgad. Atgūšanos apgrūtinās zemās naftas cenas, sankcijas un strukturālās problēmas. Bez tālejošām reformām, kas risinātu tādas problēmas kā slikto uzņēmējdarbības vidi, investīciju trūkumu un lielo atkarību no naftas eksporta, ekonomikas izaugsme nākotnē būs ļoti vāja. Ukraina šogad piedzīvos vēl vienu strauju IKP kritumu par 12%. Turpmākajos divos gados sagaidāma vāja izaugsme. Nesenā vienošanās par parādu norakstīšanu privātajiem aizdevējiem un SVF palīdzības programma veicinās stabilizāciju.
Papildu informācijai:
Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts – 67779994, 26404847, dainis.gaspuitis@seb.lv
Kristīne Martinsone, SEB bankas ārējās komunikācijas projektu vadītāja – 67779719, 26102288, kristine.martinsone@seb.lv
