SEB aptauja: Baltijas MVU piesardzīgi vērtē 2016. gada perspektīvas, Latvijā pieaug potenciālo eksportētāju skaits

Visvairāk optimistiski noskaņotu mazo un vidējo uzņēmumu (šogad sagaida vairāk nekā 15% lielu apgrozījuma pieaugumu) ir Lietuvā - 20%. Pārējās Baltijas valstīs optimistu ir nedaudz mazāk.

Baltijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) joprojām piesardzīgi vērtē 2016. gada perspektīvas un saredz attīstības potenciālu vietējos tirgos, mazāk uzmanības veltot jaunu eksporta tirgu apgūšanai, secināts jaunajā SEB Baltijas biznesa apskatā (Baltic Business Outlook 2016).

Aptaujas* rezultāti liecina, ka visvairāk optimistiski noskaņotu mazo un vidējo uzņēmumu (šogad sagaida vairāk nekā 15% lielu apgrozījuma pieaugumu) ir Lietuvā - 20%. Pārējās Baltijas valstīs optimistu ir nedaudz mazāk. Latvijā par 15% lielāku apgrozījumu šogad sagaida 16% uzņēmumu, bet 56% aptaujāto paredz līdz 15% lielu apgrozījuma pieaugumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijā un Igaunijā būtiski – līdz 28% - pieaudzis pesimistiski noskaņoto uzņēmēju skaits, kuri šogad sagaida uzņēmuma apgrozījuma kritumu.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: “Nenoteiktība un riski pasaules ekonomikā, kā arī saspringtā ģeopolitiskā situācija turpina ietekmēt mazo un vidējo uzņēmēju noskaņojumu. Latvijas ekonomika ārējo faktoru ietekmē uzrāda pavisam mērenu izaugsmi, turklāt vājāka globālā izaugsme un recesija atsevišķos, Latvijai būtiskos, eksporta tirgos negatīvi ietekmē uzņēmēju optimismu. Uzņēmumi, kas pielāgojušies jaunajiem apstākļiem un spējuši diversificēt savus produktus un eksporta tirgus, nākotnē skatās optimistiskāk."

No nozarēm visvairāk optimistu ir starp lauksaimniecības nozares uzņēmumiem (31%), kā arī izmitināšanas un ēdināšanas sektorā (26%). Savukārt pesimistiski noskaņoto, kuri paredz uzņēmuma apgrozījuma kritumu, visvairāk ir būvniecībā (36%) un rūpniecībā (35%).

“Būvniecības nozares uzņēmēju pesimisms neizbrīna, jo šim gadam prognozes būvniecībā nav īpaši iepriecinošas, un gads būvniekiem solās būt izaicinājumiem pilns. Arī rūpniecība saskaras ar salīdzinoši vāju pieprasījumu, tāpēc rūpniecības uzņēmumu noskaņojums gada laikā kļuvis pesimistiskāks. Būtisks faktors, kas ietekmē uzņēmumu nākotnes skatījumu, ir arī Eiropas Savienības fondu naudas pieejamība, un tas, ka lielai daļai programmu ES fondu sadale kavējas, negatīvi ietekmē uzņēmumu noskaņojumu.  Savukārt fondu pieejamība lauksaimniekiem nodrošinās lielākas investīcijas lauksaimniecībā un ļauj šīs nozares uzņēmumiem cerēt uz straujāku izaugsmi,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Tāpat kā iepriekš, arī šogad aptuveni trīs ceturtdaļas Baltijas MVU plāno orientēties uz vietējiem tirgiem un cer palielināt apgrozījumu uz iedzīvotāju pirktspējas palielināšanās rēķina. Atšķirībā no pārējām abām Baltijas valstīm, Latvijā par astoņiem procentpunktiem (līdz 16%) pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas mēģinās apgūt jaunus eksporta tirgus. Gada laikā līdz 13% (+ 3pp) palielinājies arī to Latvijas uzņēmumu skaits, kas vēlas paplašināt savu darbību jau esošajos eksporta tirgos. Bet kopumā to MVU daļa, kas ir gatavi darboties ārzemes, ir ļoti līdzīga visās trīs Baltijas valstīs (Lietuvā - 30%, Latvijā - 29% un Igaunijā - 27%).

Runājot par darbinieku skaita izmaiņām, lielāka daļa uzņēmēju atzinuši, ka šogad neplāno palielināt vai samazināt darbinieku skaitu (Igaunijā - 76%, Latvijā - 70% un Lietuvā - 64%). Tajā pašā laikā Latvijā par septiņiem procentpunktiem pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas plāno palielināt darbinieku skaitu (20%). Visvairāk uzņēmumu, kas plāno darbinieku skaita pieaugumu, ir Lietuvā – 30%. Savukārt atlaist darbiniekus šogad plāno 6-9% MVU visās trīs Baltijas valstīs.

“Apgrozījuma pieaugums gaidāms, ja uzņēmums ir gatavs investēt, jo bez investīcijām grūti cerēt uz izaugsmi. Nav pārsteigums, ka Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ir tik liels pesimistu skaits un ir vismazāk to uzņēmēju, kas sagaida lielāku apgrozījuma pieaugumu. Mūsu valstī ir visvairāk (40%) MVU, kas šogad vispār neplāno investīcijas. Tas ir iemesls bažām par uzņēmumu konkurētspēju, ņemot vērā, ka Lietuvā un Igaunijā tikai mazāk nekā ceturtā daļa uzņēmumu neplāno investēt attīstībā. Bet Latvijā šogad tikai 13% uzņēmumu plāno investīcijas virs 30 000 eiro un 16% uzņēmumu plāno ieguldīt līdz 30 000 eiro,” turpina Arnis Škapars.

Visvairāk uzņēmumu, kam šogad ir investīcijas plāni, ir Lietuvā (kopumā – 41%). Igaunijā kopumā ap 38% MVU plāno ieguldīt attīstībā.

Tāpat šogad uzņēmumi neplāno mainīt sava biznesa modeli – veikt inovācijas šajā jomā ir gatavi tikai līdz 8% Baltijas MVU. Tomēr aug to uzņēmumu daļa, kas ir gatavi veikt inovācijas produktos un pakalpojumos, kā arī ieguldīt darbinieku apmācībā. Neskatoties uz to, ka Latvija pēc inovācijām atvērto uzņēmumu skaita joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm, pozitīva ziņa ir tajā, ka gada laika to MVU skaits, kas ir gatavi inovēt, pieaudzis no 39% līdz 59%.

*Par Baltijas biznesa apskatu:

2015. gada rudenī SEB grupa īstenoja apjomīgu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptauju ar mērķi uzzināt viņu noskaņojumu, sagaidot 2016. gadu. Aptaujā piedalījās 5119 uzņēmumi visās trīs Baltijas valstīs (Igaunijā – 3702, Latvija – 886 un Lietuvā - 531), atbildot uz pieciem būtiskiem jautājumiem par apgrozījumu, eksportu, investīcijas, darbinieku skaitu un inovācijām.

Papildu informācijai:
Jeļena Riļejeva, SEB bankas komunikācijas projektu vadītāja – 67779978, 29401327 jelena.rilejeva@seb.lv