Edmunds Rudzītis: Ekonomikā mērena izaugsme

Iekšzemes kopprodukta ātrais novērtējums rāda, ka 2015. gada 4. ceturksnī IKP pieaudzis par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo laika periodu.

Edmunds Rudzītis,
SEB bankas ekonomists

Iekšzemes kopprodukta ātrais novērtējums rāda, ka 2015. gada 4. ceturksnī IKP pieaudzis par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo laika periodu. Pieaugums vidēji 3% apmērā bijis rūpniecībā un mazumtirdzniecībā, labāk sekmējies pakalpojumu nozarēs, kur izaugsme gada griezumā sasniedza 5%. Ātrais novērtējums neļauj secināt, cik plaša bijusi ekonomiskā izaugsme un vai visos ekonomikas sektoros, tomēr arī pieejamie dati liecina, ka nozaru sniegums bijis dažāds. Piemēram, būvniecībā redzamas negatīvas tendences, pievienotai vērtībai pēdējā ceturksnī samazinoties par 7% salīdzinājumā pret iepriekšējā gada pēdējo ceturksni. Arī šis gads būvniekiem nesolās būt rožains un būs izaicinājumu pilns, jo kavējas Eiropas Savienības fondu apguves.

Pēc vājāka snieguma 2015. gada pirmajā pusē ekonomiskā izaugsme nedaudz paātrinājusies otrajā pusgadā. Galvenais izaugsmes virzītājs bijis privātais patēriņš, iedzīvotājiem vairāk tērējot naudu par precēm un pakalpojumiem. Strādājošo ienākumu kāpums un zema inflācija sekmēja mājsaimniecību pirktspējas palielināšanās, kas atspoguļojās mazumtirdzniecības veikumā un arī pakalpojumu sfēras datos. Pērn mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4.9%. Gada pēdējos mēnešos izaugsmes temps mazumtirdzniecībā gan bija salīdzinoši neliels, kas gan daļēji skaidrojums ar bāzes efektu, jo 2014. gada pēdējos mēnešos bija vērojams straujš pieaugums nepārtikas preču grupās. Tāpat mājsaimniecību noskaņojums saglabājas diezgan piesardzīgs un ne visa nopelnītā nauda tiek iztērēta, daļa no ienākumiem tiek novirzīta uzkrājumos, par ko liecina mājsaimniecību noguldījumu apjomu pieaugums komercbankās.

Šogad Latvijas ekonomikā turpināsies mērena izaugsme, jo gan ārējie faktori, tajā skaitā ģeopolitiskā situācija, bažas par Ķīnas ekonomikas piezemēšanos, gan arī kavēšanās ar ES fondu naudas apguvi un svarīgu reformu neīstenošana neļauj cerēt uz būtiski straujāku ekonomikas pieaugumu.