Dainis Gašpuitis: Mazumtirdzniecība. Kas liks iedzīvotājiem tērēt vairāk?

Šā gada februārī, salīdzinot ar janvāri, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās minimāli jeb par 0.1%. Gada laikā nozares apgrozījums pieaudzis par 2.3%. Straujāk apgrozījums pieauga pārtikas precēm – 3.7%, kamēr nepārtikas preču tirdzniecības apjoms palielinājās par 1.4 %.

Februāri lielākais apgrozījuma kāpums bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (+22.5%), kultūras un atpūtas preču (+16.4%), farmaceitisko un medicīnisko preču (+11.1%),  kā arī apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (+8.5%).

Gada sākums mazumtirdzniecības aktivitātē ir bijis visai neizteiksmīgs, kas norāda, ka arī IKP dati gada sākumā uzrādīs nepārliecinošu rezultātu. Patlaban rībināt trauksmes bungas ir pāragri, lai arī šā gada patēriņa izaugsmes vērtējums salīdzinājumā ar pērno gadu ir par mata tiesu piezemētāks. To ietekmēs vairāki faktori, pārsvarā ekonomiskie, bet pamatā dominēs patērētāju noskaņojums. Sagaidāms, ka gada turpmākajos mēnešos patērētāju aktivitāte atgūsies. Tā visa pamatā ir joprojām labvēlīgās tendences turpmākam patēriņa pieaugumam – labs reālo algu pieaugums, kā arī lēnīgi pozitīvās tendences darba tirgū. Tāpat jāatzīmē, ka iedzīvotāju ienākumu kāpums krietni apsteidz patēriņa pieaugumu, kā rezultātā uzkrājumu līmenis turpina palielināties. Primārais patēriņa aktivitātes virzītājs bija un būs nepārtikas preces, kas lielā mērā arī ataino to, cik stabili jūtas iedzīvotāji. Pērn pārtikas preces tik pirktas par 2.8% vairāk, bet nepārtikas (izņemot degvielu) par 6.5% vairāk. Jāņem vērā, ka patēriņa attīstību ietekmē arī tūristu plūsmu un to pirktspējas izmaiņas, kas liek tirgotājiem pārvērtēt esošo piedāvājumu.

Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists