Dainis Gašpuitis: Precedenti deficīta palielināšanai nav pieļaujami

2015. gadā valdības deficīts bija 306.2 miljoni eiro jeb 1.3% no IKP, bet valdības parāds veidoja 8 871.7 miljoni eiro jeb 36.4%. 

2015. gadā valdības deficīts bija 306.2 miljoni eiro jeb 1.3% no IKP, bet valdības parāds veidoja 8 871.7 miljoni eiro jeb 36.4%. Lai arī uz vairums ES valstu fona Latvijas budžeta deficīta rādītājs ir zems, Lietuva un Igaunija pērn spējušas saimniekot nedaudz sekmīgāk. Tā Igaunija pērno gadu noslēdza ar budžeta pārpalikumu 0.4% apmērā, kamēr valsts parāds bija 9.7% no IKP. Lietuvas budžeta deficīts 2015. gadā bija 0.9%, tomēr valsts parāds pieauga līdz 42.5%.

Tuvāko gadu laikā lēnās izaugsmes radītie izaicinājumi, tai skaitā fiskālajām ambīcijām, kas ir aktuāli arī Latvijā, saglabāsies. Tas būs cieši saistīts ar turpmāku spiedienu audzēt budžeta izdevumus, kam atbilstošu segumu rast nebūs iespējams. Līdz ar to patlaban vērojamie centieni palielināt deficītu, lai arī cēlu mērķu vārdā, var radīt nevajadzīgus precedentus. Tādēļ ļoti aktuāli ir saglabāt veselo saprātu un izdevumus turēt esošā budžeta ietvarā. Protams, deficīta palielināšanas ceļš ir vieglākais veids kā apiet pretestību pārmaiņām un rūpīgai esošo izdevumu pārskatīšanai. Taču, lai arī cik kārdinoši tas nebūtu, fiskālā pragmatisma politika ir jāturpina. Nelielas atkāpes, manā skatījumā, varētu būt pieļaujamas vien valsts drošības stiprināšanas nolūkos. Jāpiezīmē, ka pēdējā laikā virzība uz budžeta caurskatāmību un esošo izdevumu revidēšanu, ir jūtami pieklususi. Tikmēr aktualitāte, ka budžetam ir jākļūst sabiedrībai caurskatāmam un izdevumos racionālam, nav zudusi. Tomēr, ņemot vērā ambīcijas palielināt nodokļu īpatsvaru, valdībai aktīvi jāturpina komunicēt ar sabiedrību par tās plānotajiem pasākumiem. Līdz šim tas turpina būt ļoti haotiski. Tikmēr mērenā Latvijas ekonomikas izaugsme ļaus turpināt mazināt valsts parāda līmeni, kas, ir starp mazākajiem starp ES valstīm. Tomēr, kā rāda OECD pētījums, pat esošais parāda līmenis tādām valstīm kā Latvija joprojām ir pietiekami augsts, tas ir, pietiekams, lai noteiktos krīzes apstākļos būtiski apdraudētu valsts finansiālo stabilitāti. To nāktos ņemt vērā, jo īpaši pašreizējos ārējās vides diktētājos nenoteiktības apstākļos. Šā gada budžeta deficīta prognoze ir 1.4%.2015. gadā valdības deficīts bija 306.2 miljoni eiro jeb 1.3% no IKP, bet valdības parāds veidoja 8 871.7 miljoni eiro jeb 36.4%. Lai arī uz vairums ES valstu fona Latvijas budžeta deficīta rādītājs ir zems, Lietuva un Igaunija pērn spējušas saimniekot nedaudz sekmīgāk. Tā Igaunija pērno gadu noslēdza ar budžeta pārpalikumu 0.4% apmērā, kamēr valsts parāds bija 9.7% no IKP. Lietuvas budžeta deficīts 2015. gadā bija 0.9%, tomēr valsts parāds pieauga līdz 42.5%. Tuvāko gadu laikā lēnās izaugsmes radītie izaicinājumi, tai skaitā fiskālajām ambīcijām, kas ir aktuāli arī Latvijā, saglabāsies. Tas būs cieši saistīts ar turpmāku spiedienu audzēt budžeta izdevumus, kam atbilstošu segumu rast nebūs iespējams. Līdz ar to patlaban vērojamie centieni palielināt deficītu, lai arī cēlu mērķu vārdā, var radīt nevajadzīgus precedentus. Tādēļ ļoti aktuāli ir saglabāt veselo saprātu un izdevumus turēt esošā budžeta ietvarā. Protams, deficīta palielināšanas ceļš ir vieglākais veids kā apiet pretestību pārmaiņām un rūpīgai esošo izdevumu pārskatīšanai. Taču, lai arī cik kārdinoši tas nebūtu, fiskālā pragmatisma politika ir jāturpina. Nelielas atkāpes, manā skatījumā, varētu būt pieļaujamas vien valsts drošības stiprināšanas nolūkos. Jāpiezīmē, ka pēdējā laikā virzība uz budžeta caurskatāmību un esošo izdevumu revidēšanu, ir jūtami pieklususi. Tikmēr aktualitāte, ka budžetam ir jākļūst sabiedrībai caurskatāmam un izdevumos racionālam, nav zudusi. Tomēr, ņemot vērā ambīcijas palielināt nodokļu īpatsvaru, valdībai aktīvi jāturpina komunicēt ar sabiedrību par tās plānotajiem pasākumiem. Līdz šim tas turpina būt ļoti haotiski. Tikmēr mērenā Latvijas ekonomikas izaugsme ļaus turpināt mazināt valsts parāda līmeni, kas, ir starp mazākajiem starp ES valstīm. Tomēr, kā rāda OECD pētījums, pat esošais parāda līmenis tādām valstīm kā Latvija joprojām ir pietiekami augsts, tas ir, pietiekams, lai noteiktos krīzes apstākļos būtiski apdraudētu valsts finansiālo stabilitāti. To nāktos ņemt vērā, jo īpaši pašreizējos ārējās vides diktētājos nenoteiktības apstākļos. Šā gada budžeta deficīta prognoze ir 1.4%.

Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists