Dainis Gašpuitis: Ja nepiespiedīsies, brīnumu nebūs

Kā bija gaidāms, gads iesākās ar ļoti zemu ekonomisko aktivitāti. Atbilstoši CSP ātrajam novērtējuma, 2016. gada 1. ceturksnī, IKP apjoms samazinājās par 0.1%. Savukārt gada laikā, IKP uzrādīja kāpumu par 1.8%. Gada sākumā būvniecības nozare saruka par 22%, un zema aktivitāte, lielo projektu iztrūkuma dēļ, būs vērojama visa gada garumā.

Kā bija gaidāms, gads iesākās ar ļoti zemu ekonomisko aktivitāti. Atbilstoši CSP ātrajam novērtējuma, 2016. gada 1. ceturksnī, IKP apjoms samazinājās par 0.1%. Savukārt gada laikā, IKP uzrādīja kāpumu par 1.8%. Par to liecina gan lēnīgais pieaugums tirdzniecībā (+2.3%), gan arī nepārliecinošie rādītāji rūpniecībā (+0.5%). Nedaudz pārsteidz kāpums transporta un uzglabāšanas nozarē  par 2.9%, kas rezonē ar informāciju par ievērojamo apjomu kritumu dzelzceļa un ostu apgrozījumā. Gada sākumā būvniecības nozare saruka par 22%, un zema aktivitāte, lielo projektu iztrūkuma dēļ, būs vērojama visa gada garumā.

Līdzīgi kā pērn, pirmā ceturkšņa veikums ir izrādījies ļoti piezemēts. Pie vainas ir gan vietējie birokrātiskie šķēršļi, gan ārējie faktori. Taču turpmākajos ceturkšņos izaugsmes temps atgūsies, jo aktīvāks kļūs patēriņš, kas arī turpmāk būs galvenais izaugsmes virzītājspēks. Kritiska nozīme vidējā termiņā būs uzņēmēju vēlmei, pārliecībai veikt investīcijas uzņēmējdarbības attīstībā. Šajā kontekstā to diktēs ES fondu plūsma, kas būvniecības rādītājos šogad atstās nopietnu robu. Eksportā situācija turpinās saglabāt augstu nenoteiktību un turpināsies cīņa par jaunu tirgu apgūšanu. Ir vērojami atzinības vērti sniegumi eksporta diversifikācijā un jaunu tirgu apgūšanā. Tomēr kopējos apjomos izrāvieni nav gaidāmi. Tāpat jārēķinās, ka negatīvās tendences Krievijas ekonomikā turpinās atstāt ietekmi uz procesiem Latvijā.

Par spīti salīdzinoši labajām izaugsmes iespējām, ārējā nenoteiktība liek saglabāt piezemētu vērtējumu. Šā gada globālās ekonomikas izaugsmes prognoze ir tikusi samazināta un tiek vērtēta pērnā gada līmenī – 3.1%. To ietekmējis vājākas attīstīto valstu izaugsmes perspektīvas. Tajā pašā laikā strauju augošo ekonomiku izredzes ir nedaudz uzlabojušās. Jūtamāka, taču reizē ierobežota, Latvijas ekonomikas aktivizēšanās varētu īstenoties gada otrajā pusē. Taču, tā var būt nepietiekama, lai pārspētu esošo 2016. gada IKP prognozi 2.7%, turpretim palielinās iespēja, ka IKP prognoze ir jāsamazina.

Globālās ekonomikas vēsmas būs ne pārāk labvēlīgas Latvijas ekonomikas izaugsmes paātrināšanai, kas ļautu sabiedrībai kļūt optimistiskākai. Tādēļ tuvāko gadu Latvijas laikā ekonomiskās izaugsmes kontekstā izšķirošu nozīmi spēlēs valdības spēja darboties šādos virzienos: *) veicināt, koriģēt aktivitāti būvniecībā un nekustamā īpašuma tirgū. *) veikt turpmāku atbalstu eksporta diversifikācijā un attīstībā. *) nodrošināt pēc iespējas sabalansētāku ES fondu plūsmu un veicināt investīciju aktivitāti, tai skaitā aktīvi iesaistīties ārējo investīciju piesaistīšanā.

Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists