Dainis Gašpuitis: Būtiski ir turpināt reformas
Referenduma rezultāti sacēla vētru, kas no pasaules akciju tirgiem vienā dienā aizslaucīja nedaudz vairāk nekā 2 triljonu dolāru, kas apstiprināja prognozes, ka Brexit sekas atbalsosies tālu pasaulē. Taču, lai arī referenduma rezultāti ir zināmi, tālākie situācijas attīstības scenāriji joprojām ir neskaidri. Diskusijas un interešu aizstāvība prasīs lielu politisko piepūli, kas nozīmēs, ka ES lietas aizņems lielu daļu politiskās dienaskārtības. Tā nav laba ziņa reformu sakarā, jo, pastāv liels risks, ka to virzība zaudēs jebkādu virzību, bet tas savukārt ir ārkārtīgi svarīgi izaugsmes potenciāla veicināšanai.
Referenduma rezultāti sacēla vētru, kas no pasaules akciju tirgiem vienā dienā aizslaucīja nedaudz vairāk nekā 2 triljonu dolāru, kas apstiprināja prognozes, ka Brexit sekas atbalsosies tālu pasaulē. Taču, lai arī referenduma rezultāti ir zināmi, tālākie situācijas attīstības scenāriji joprojām ir neskaidri. SVF vērtējumā Lielbritānijas aiziešana dzēsīs no 0.1% - 0.2% no globālās ekonomikas izaugsmes, kuras perspektīvas jau tā ir pietiekami piezemētas. Esošais izaugsmes risku līmenis, kuru papildinājis Brexit radītie izaicinājumi, ir pietiekami augsts, tādēļ būtiski Eiropas politiķiem ir pēc iespējas ātrāk iezīmēt turpmākās attīstības scenārijus. Centrālās bankas uzņemsies iniciatīvu situācijas stabilizēšanai, izsniedzot papildus stimulējošās devas, taču tās nevar atrisināt situāciju politiķu vietā. Pašreizējā situācija liecina, ka britu politiķu vilcināšanās var ievilkties, tādēļ tuvāko mēnešu laikā nenoteiktība turpinās šūpot finanšu tirgus un ierobežos izaugsmes potenciālu.
Šajos apstākļos sarūk arī Latvijas izaugsmes potenciāls, kaut arī, galvenokārt pateicoties ES fondu ieplūdei, IKP pieaugums nākamgad nedaudz paātrināsies. Tomēr konkrētu Brexit ietekmi uz Latvijas ekonomiku vērtēt ir vēl ir nedaudz pāragri. Ietekme nebūs krasa, plaša mēroga, bet grūti nosakāmā veidā, ierobežojot izaugsmes iespējas. Britu mārciņas kritums sarežģīs Latvijas eksportu uz Lielbritāniju, kas pērn veidoja 488 miljonus eiro. Tas bija septītais lielākais eksporta tirgus, ar 5.1% no kopējā eksporta apjomiem. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Lielbritāniju bija koksne un tās izstrādājumi (69%), mašīnas un mehānismi un elektriskās iekārtas (5.8%). Britu mārciņās vājināšanās ietekmē cietīs nozares pelnītspēja, un noteikti būs uzņēmumi, kas saskarsies arī ar nopietnākiem sarežģījumiem, jo īpaši, kas galvenokārt balstās uz šo tirgu un eksportē zemas pievienotās vērtības produktus.
Sterliņu mārciņas vērtības kritums un izaugsmes bremzēšanās ietekmēs arī naudu pārvedumu apjomu uz Latviju, kas atbilstoši Pasaules Bankas datiem veido ap 300 miljoniem eiro gadā. Tas atsauksies iekšējā patēriņa tendencēs. Jāpiezīmē, ka AK ekonomikā notiekošais lielāko ietekmi veidos arī uz citām valstīm, piemēram, Īriju, Nīderlandi, Vāciju.
Jāņem vērā, ka AK izstāšanās nozīmēs korekcijas ES budžetā. AK ir trešā lielākā neto iemaksātāja ES budžetā, kas ik gadu iemaksā par 7-8 miljardiem eiro vairāk, nekā no tā saņem. Noteikti, ka par to tiks rīkotas diskusijas. Tas rada risku, ka tiek pārskatīti ES budžeta maksājumi, tajā skaitā Latvijai. Periodā no 2014. līdz 2020. gadam Latvija no ES budžeta ir plānojusi saņemt aptuveni 7.5 miljardus eiro. Diskusijas un interešu aizstāvība prasīs lielu politisko piepūli, kas nozīmēs, ka ES lietas aizņems lielu daļu politiskās dienaskārtības. Tā nav laba ziņa reformu sakarā, jo, pastāv liels risks, ka to virzība zaudēs jebkādu virzību, bet tas savukārt ir ārkārtīgi svarīgi izaugsmes potenciāla veicināšanai.
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists
