Jūlijā atgriežas inflācija

Jūlijā cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0.3%. To lielā mērā noteica sezonālie faktori –apģērbu un apavu izpārdošana, lētāki dārzeņi, kā arī cenu kritums gāzei un degvielai. Tikmēr pieauga maksa par mājokli, sakaru pakalpojumiem un augļiem. Neskatoties uz cenu sarukumu mēneša laikā, vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā ir atgriezies pozitīvajā teritorijā, tas ir, audzis par 0.1%. Līdz ar to, atbilstoši prognozēm, jūnijs varētu būt pēdējais deflācijas mēnesis, kad cenu līmenis gada laikā sarūk. Tomēr korekcijas vēl var ienest tradicionālais deflācijas mēnesis augusts, kad pārtikas cenās visspilgtāk izpaužas pašmāju dārzeņu ražas ietekme. Tas uz neilgu brīdi var atgriezt deflāciju. Tomēr turpmākajos mēnešos atkal atgriezīsies inflācija, kas joprojām būs ļoti nenozīmīga, lai radītu jelkādu pamatu satraukumam. Turpmāk siltumenerģijas tarifs vairs nemazināsies, un, visdrīzāk, tas ir nostājies pretējā – kāpuma virzienā. Tāpat nelielu kāpumu var turpināt telekomunikāciju pakalpojumi. Maznozīmīgas izmaiņas sagaidāmas arī pārtikas cenās. Naftas cenas pēc uzrādītā spurta ir atgriezušās zemākos līmeņos, taču joprojām prognozes norāda uz svārstīgu un lēzenu cenas kāpuma tendenci. SEB naftas cenas prognoze šim gadam ir 42.5 USD/b, nākamgad 50 USD/b. Nedaudz straujāks kāpums kopumā turpināsies pakalpojumu cenās. Cenu kāpumu gan Latvijā, gan pasaulē turpina bremzēt lēnīgā izaugsme, tādēļ inflācija turpinās nīkuļot, un saglabās labvēlīgus apstākļus pirktspējas un patēriņa kāpumam. Tajā pašā laikā piezemētā patēriņa aktivitāte un zemā inflācija turpina audzēt galvassāpes uzņēmējiem un valsts budžeta veidotājiem, jo apgrūtina darbinieku prasību pēc atalgojuma palielināšanas izpildi.

Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists