Dainis Gašpuitis: Jaunas eksporta virsotnes tik drīz sasniegt neizdosies

Šogad eksporta apjomi būs zemāki par pērn iespēto. Nākamgad konjunktūra uzlabosies nedaudz, bet tas būtiski nespēs dot vēlamo uzrāvienu eksportā ieilgušās zemās investīciju aktivitātes dēļ, kas turpina deldēt konkurētspēju un vietu ārējos tirgos.

Augustā Latvija eksportēja preces 868.6 miljonu eiro vērtībā, bet importēja par 1045.7 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts bija 177 miljoni eiro. Importa apjomi gada laikā ir par 0.7% mazāki, taču aci piesaista eksporta lēciens gada laikā par 9.9%, kas varētu norādīt uz eksporta atgūšanos. Taču pagaidām šādiem secinājumiem nav pamata. Straujās izmaiņas gada laikā nosaka pērnā gada vājais veikums. Protams, gada laikā strauji audzis graudaugu, dzelzs un tērauda, kā arī transportlīdzekļu eksports. Krietni lēnāk, bet turpināja augt arī kokrūpniecības eksporta apjomi. Taču no otras puses vērojams arī apjomu kritums. Piemēram, samazinājies naftas produktu, mehānismu un iekārtu eksports. Pērn lielu ieguldījumu eksporta pieaugumā sniedza elektroiekārtu un elektroierīču eksports, kas šogad samazinās. Tas varētu būt saistīts ar izmaiņām reeksportā, ko varētu būt veicinājušas izmaiņas nodokļu (reversais PVN) likumdošanā. Ja tā, tad šī negatīvā ietekme ir jāpieņem kā visai nosacīta. Tikmēr saruka arī alkohola eksports, kas iepriekšējos gados bija ievērojams eksporta dzinējspēks. Taču Krievijas tirgus izmaiņas šo segmentu turpinās nomākt un atgūšanās būs ļoti sarežģīta arī pārējiem Krievijas tirgū strādājošajiem eksportētājiem. Kopumā eksporta apjomu kritumā vīd liela reeksporta negatīvā ietekme, ko pastiprina Krievijas tirgus tālāks pirktspējas kritums, sankcijas un to ietekmi uz citām tās satelīttirgiem.  Tas papildina jau tā sarežģīto ārējās tirdzniecības vidi, jo sarežģījumiem saskaras daudzas reģiona eksportētājvalstis. Līdz ar to šogad eksporta apjomi būs zemāki par pērn iespēto. Nākamgad konjunktūra uzlabosies nedaudz, bet tas būtiski nespēs dot vēlamo uzrāvienu eksportā ieilgušās zemās investīciju aktivitātes dēļ, kas turpina deldēt konkurētspēju un vietu ārējos tirgos. Turpmākajos mēnešos negatīva ietekme uz kopējiem apjomiem veidos, lai arī salīdzinoši laba, taču salīdzinājumā ar pērno gadu zemāki ražas apjomi. Nākamo gadu laikā negatīvu ietekmi veidos tālāks reeksporta apjomu sarukums, kas veidosies Krievijas tranzīta politikas dēļ. Tādēļ, lai arī atbalsta instrumenti eksporta veicināšanai ir pieejami, lai sasniegtu jaunas eksporta virsotnes, valsts atbalsts eksporta veicināšanai nāksies palielināt.

Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists