Banku pakalpojumi uz trešā tehnoloģisko pārmaiņu viļņa

Bezkontakta kartes, tiešsaistes konsultācijas un šī brīža banku mobilo aplikāciju versijas ir tikai sākums izmaiņām banku sektorā. Eksperti norāda, ka ir pienācis trešais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis un prognozē, ka jau tuvāko trīs gadu laikā mobilais tālrunis kļūs par digitālo naudas maku. Tāpat nākotnē izzudīs skaidrā nauda un banku pakalpojumi notiks automātiski, piemēram, kredīta piešķiršana, kas līdz šim nebija iespējama bez fiziska cilvēku darba.

“Nākotnē finanšu darījumu norise kļūs neredzama – tirdzniecības vietās nevajadzēs norēķināties pie kases, jo, izejot no tām, maksa par pirkumu tiks ieturēta automātiski. Vēsturiski pirmais straujākais tehnoloģiju izrāviens banku nozarē notika uzreiz pēc lielo skaitļotāju parādīšanās, kas radīja iespēju ar bankas kartēm izņemt skaidru naudu bankomātos. Savukārt otrais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis nāca līdz ar personāldatoru izplatību, kā rezultātā tika izveidota internetbanka. Savukārt šodien personiskās finanšu kontroles rīks, ir banku mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ne tikai pārbaudām cik daudz naudas atlicis kontā, bet arī pārskaitām naudu un izmantojam virkni citu ikdienā nepieciešamu funkciju stāsta Ģirts Bērziņš, Swedbank valdes loceklis, Swedbank grupas pakalpojumu digitalizācijas stratēģijas direktors.

“Latvijas banku infrastruktūra – IT sistēmas, maksājumu sistēmas, internetā bāzētie risinājumi – cilvēku zināšanas ir Eiropas līmenī. Nozare ir gatava ieviest jaunas tehnoloģijas, tiklīdz tās būs rūpīgi notestētas un sevi pierādījušas, vienīgi jautājums, cik ātri sabiedrība būs gatava tās pieņemt,” papildina Mārtiņš Bičevskis, LKA prezidents.

Tehnoloģisko virzību stimulē ne vien mobilo tehnoloģiju attīstība, bet arī Eiropas līmeņa iniciatīvas

Pārmaiņu procesus veicina arī Eiropas līmeņa struktūras, virzot iniciatīvas jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešanai visam banku sektoram. Banku nozares iniciēts vienots ātro maksājumu standarts Eiropā būs spēkā no 2018. gada, bet Latvijas Bankā pieejams jau no 2017. gada. Tas nozīmēs, ka maksājumi starp dažādām bankām, tāpat kā tas tagad ir vienas bankas ietvaros, notiks acumirklī. Jaunas tehnoloģijas var nodrošināt gan tūlītēju maksājumu izpildi, gan ievērot visas drošības prasības.

Ļoti būtiska ir Maksājumu pakalpojumu 2.direktīva, kas stāsies spēkā 2018. gadā. Tās uzdevums ir atvērt tirgu jeb nodrošināt piekļuvi klientu datiem ne tikai bankām, bet arī citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Latvijas regulējums vēl tiek izstrādāts, bet ir skaidrs, ka prasību izpildīšanai vajadzēs atrast radošus tehnoloģiskos risinājumus.

Tāpat nozīmīga iniciatīva ir modernu klientu autentifikācijas līdzekļu ieviešana, daļēji aizstājot kodu kartes, ko stimulē Eiropas Banku iestādes vadlīnijas un kuru ieviešanas termiņš Latvijā ir 2017. gada 1. aprīlis. Savukārt bezkontakta karšu pieņemšanas tīkla attīstību virza starptautisko karšu sistēmu VISA un Mastercard prasības, lai no 2020. gada visi maksājumu karšu pieņemšanas termināli nodrošinātu bezkontakta norēķinus.

Banku risinājumi veicinājuši gan iedzīvotāju, gan valsts pārvaldes digitalizāciju

Daudzi banku pakalpojumi, kas ieviesti salīdzinoši nesen, jau kļuvuši par ikdienu, piemēram, iespēja ar internetbankas autorizācijas palīdzību saņemt valsts pakalpojumus, e-rēķini ar regulāro apmaksu, attālinātās konsultācijas, mobilās lietotnes, mobilie maksājumi u.tml. Savukārt, kamēr iedzīvotāji iepazīstas ar bezkontakta kartēm (īsā laikā izsniegtas teju 17 000 šādas maksājumu kartes), bankas strādā pie bezkontakta tīkla attīstīšanas, nomainot POS termināļus – pašreiz jau 10% termināļu pieejama bezkontakata funkcija. Tāpat tiek pilnveidota funkcionalitāte mobilajām aplikācijām un meklēti risinājumi mākslīgā intelekta integrēšanai banku pakalpojumu sniegšanā.

“Gandrīz visi klienti izmanto internetbanku, teju puse izmanto mobilo aplikāciju, bet filiāles tiek apmeklētas tikai izņēmuma situācijās – pēdējo trīs gadu laikā to apmeklējuma skaits ir sarucis par 75%. Dati tikai apstiprina faktu, ka cilvēki ir pieņēmuši tehnoloģijas un ir gatavi tās arvien vairāk izmantot,” stāsta Iļja Nogičevs, SEB bankas Digitālās attīstības vadītājs.

Kāpēc banku tehnoloģiskā attīstība nevar notikt vēl ātrāk?

Bankām ir attīstīta infrastruktūra, pieredze un interese par tehnoloģijām, bet izaugsmes ātrumu kavē dažādas pretrunas, piemēram, pieaugošās drošības prasības, kam nepieciešamas ievērojamas laika un finanšu investīcijas. Vai fakts, ka bankas tehnoloģiskos eksperimentus veic atbildīgi – risinājumi tiek ieviesti tikai tad, kad ir pārliecība par to kvalitāti un ilgtspēju, nevis strauji un nepārdomāti.

“Vienmēr jāatceras, ka tehnoloģiju ieviešanas tempā jāatrod balanss starp dažādu paaudžu vajadzībām iespējām un drošību. Parasti 15% līdz 20% klientu ir ļoti atvērti tehnoloģijām, tie uzreiz akceptē jaunākos risinājumus, pastāsta par jaunumiem savai ģimenei un draugiem. Taču pārējie jaunus risinājumus pieņem nedaudz lēnāk – bankai ar tiem ir jāiepazīstina, jāparāda funkcionalitāte un iespējas. Jauno tehnoloģiju ieviešana nozīmē arī plašu izglītojošo darbu – jo personīgo datu glabāšana prasa tikpat rūpīgu atbildību, kāds mums ir pret savu naudas maku,” stāsta Kaspars Cikmačs, bankas Citadele valdes loceklis.

FinTech uzņēmumi neaizstās bankas

Banku eksperti norāda, ka jaunajiem FinTech uzņēmumiem ir cita specifika un tie nevarēs aizstāt banku pamatfunkcijas. “FinTech ir elastīgi un ātri, jo netiek regulēti un pārraudzīti, tiem nav lielās atbildības pret klientiem un viņu datiem, ir resursi strādāt pie ideju īstenošanas nišas pakalpojumiem, taču pietrūkst pieredzes un klientu bāzes, kas ir bankām. Nākotnē ļoti iespējams, ka FinTech uzņēmumi kļūs par banku partneriem, izstrādājot un kopā ieviešot tehnoloģiskos jauninājumus,” papildina Mārtiņš Bičevskis.

Informāciju sagatavoja:
Baiba Melnace
LKA sabiedrisko attiecību speciāliste
29265135
baiba.melnace@lka.org.lv