Dainis Gašpuitis: Darba tirgus sastindzis straujākas izaugsmes gaidās

Šogad darba tirgus sekos ekonomikas izaugsmes tempam, respektīvi, stagnēs. Nākamgad, līdz ar izaugsmes aktivizēšanos, tas aktivizēsies. Taču ilgtermiņā bezdarbu uz leju vilks arī negatīvās demogrāfiskās tendences, bet vidējais līmenis strauji nekritīs, jo to uzturēs joprojām krietni augstāks bezdarbs reģionos un iedzīvotāju zemā mobilitāte.

Ziņas no darba tirgus neiepriecina, bet apstiprina prognozes par tā stagnēšanu. Statistika liecina, ka bezdarba līmenis trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, palicis nemainīgs – 9.5%. Tas atbilst 94.4 tūkstošiem darba meklētāju, no kuriem 42% darba meklējumos atrodas vismaz gadu un ilgāk. Patlaban ir nodarbināti 895 tūkstoši iedzīvotāju jeb 61.8%, kas ir zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 66.5%, bet Lietuvā – 62.8%.

Lai arī nodarbinātība pārsniedz ES vidējo rādītāju (59%) un nodarbinātības līmenis, tas ir, tie, kas vēlas strādāt un to dara, nav tālu no pirmskrīzes atzīmes, tad atgriezties pie pirmskrīzes nodarbināto iedzīvotāju skaita neizdosies. Augstākais nodarbinātības punkts tika sasniegts 2007. gada otrajā pusē, kad darba tirgū atradās 1080 tūkstoši iedzīvotāji. Taču, sākoties krīzei, pastiprinājās emigrācija, kā dēļ darbspējīgo iedzīvotāju skaits šo gadu garumā ir strauji gājis mazumā. Tādejādi, turpinoties izbraukšanai un turpmāk saskaroties ar deviņdesmito gadu dzimstības kritumu, darba tirgus turpinās strauji novecot, sašaurinās darba devēju iespējas, kā arī būs nopietns šķērslis ekonomikas izaugsmei. Tādejādi savlaicīgi ir jādomā par mehānismiem, kas veicinās darba tirgu elastību, primāri veicinot ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanu un atvieglojot formalitātes nepilna darba laika nodarbinātībai. Tādēļ, skatoties nākotnē, ir rūpīgi jāizvērtē plānotās izmaiņas sociālajā apdrošināšanā un jāreaģē, ja tās negatīvi ietekmēs nodarbinātību. Tāpat, lai veicinātu iedzīvotāju aktivitāti, ne pārāk tālā nākotnē nāksies pārskatīt arī dažādu atvieglojumu piešķiršanu. Patlaban šādu ceļu jau iet Igaunija.

Igaunijā bezdarbs 3. ceturksnī pieauga par 1 procentpunktu līdz 7.5%. Tas lielā mērā ir tādēļ, ka Igaunijā tiek īstenotas "darbspēju reformas", kā arī izmaiņām metodoloģijā. Pašlaik Igaunijā ir gandrīz 100 000 cilvēku (10% no darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita), kas saņem invaliditātes pensiju. No tiem aptuveni 60% nestrādā. Tie ir galvenokārt cilvēki no lauku teritorijām, kam ir sava veida invaliditāte, kas neļauj veikt fizisku darbu. Iepriekš bija diezgan viegli doties pensijā un saņemt mazu pensiju. Tagad šie cilvēki sāks saņemt pensijas no Igaunijas bezdarba apdrošināšanas fonda (valsts darba aģentūra), kas novērtēs viņu darba spējas un piedāvās dažādus pakalpojumus, lai vismaz daļēji atgrieztu viņus darba tirgū. Vismaz pagaidām, tas palielinās bezdarba līmeni. Igaunijas centrālā banka paredz, ka bezdarbs sasniegs pat 9%, bet tas šķiet nedaudz par pesimistisku scenāriju.

Šogad darba tirgus sekos ekonomikas izaugsmes tempam, respektīvi, stagnēs. Nākamgad, līdz ar izaugsmes aktivizēšanos, tas aktivizēsies. Taču ilgtermiņā bezdarbu uz leju vilks arī negatīvās demogrāfiskās tendences, bet vidējais līmenis strauji nekritīs, jo to uzturēs joprojām krietni augstāks bezdarbs reģionos un iedzīvotāju zemā mobilitāte.

Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists