Dainis Gašpuitis: Ekonomikas vājā vilkme un piesardzība slāpē algu kāpumu

Zemas izaugsmes apstākļi un piezemētais perspektīvu vērtējums ir galvenie faktori, kas likuši darba samaksas kāpumam sabremzēties. Šā gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa sasniedza 847 eiro, bet pieaugums ir noslīdēja no 5.3% gada pirmajā ceturksnī līdz 2.2%. Kāpums ir bijis lēns gan privātajā sektorā, gan sabiedriskajā, attiecīgi palielinoties par 2.3% un 1.9%. Ņemot vērā zemo inflāciju, reālā neto darba samaksa pieauga par 1.5%.

Baltijas kontekstā algu kāpums Latvijā ir kļuvis ļoti lēns. Igaunijā darba samaksa gada laikā pieauga par 7.1%, bet Lietuvā par 7.9%. Protams, daļa kāpuma kaimiņvalstīs sekmēja minimālās algas kāpums. Igaunijā tā pieauga par +10.3% līdz 430 eiro, Lietuvā par + 26.7% līdz 380 eiro. Tikmēr Latvijā minimālās algas kāpums bija lēnāks – 2.8% un sasniedza 370 eiro.

Darba samaksas kāpuma tempa palēnināšanās bija gaidāma, taču daudz lēzenākā veidā. Sabremzēšanās ir notikusi par spīti tendencēm darba tirgū un demogrāfiskajām izmaiņām, tai skaitā darba devēju sūkstīšanos par darbaspēka trūkumu. Šķiet, ka fokuss uz izmaksu kontroli apstākļos, kas perspektīvas ir ļoti neizteiksmīgas, ir bijis primārais. Patlaban darba tirgū ir vērojams pieprasījums pēc darbaspēka, taču aizpildīt vakances darba devēji nesteidzas. Tāpat nav novērojami pirmskrīzes laikā masveidā piekoptā darbinieku pārvilināšana piedāvājot lielākas algas. Tā vietā aktīvāk tiek meklētas alternatīvi stimuli, ar ko aizstāt darba samaksas pieaugumu. Šis fokuss pārskatāmā perspektīvā saglabāsies. Lēnīgas izaugsmes apstākļos sarūk uzņēmēju ambīcijas, kas ļauj brīvāk akceptēt darbiniekus ar zemākām prasībām, dod iespēju ietaupīt un iespēju motivēt labākos. Nākamgad izaugsmei paātrinoties, kāpums iegūs papildus stimulu. Šogad algu kāpums atduras pret augsto piesardzības līmeni un varētu noslēgties ar 3.5% pieaugumu, bet nākamgad tas paātrināsies nedaudz – līdz 4-4.5%. Nākamgad straujāk atgūsies arī inflācija, taču pirktspēja turpinās augt. Drīzāk jautājums ir, cik lielā mērā patērētāji pieaugošo pirktspēju izmantos patēriņā veicinot izaugsmi, cik uzkrājumu papildināšanā. 

Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists