Dainis Gašpuitis: Vai ES fondi attaisnos uz tiem liktās cerības?

Signāli, ka ekonomikas apgriezieni palēninās, bija, tomēr trešā ceturkšņa dati ir pārsteidzoši negatīvi. Tā 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, IKP ir audzis par 0.2%, bet gada izteiksmē tas ir palielinājies vien par 0.3%. Tomēr laikā, kad valda izaugsmi ierobežojoši apstākļi, izteikts kritums atsevišķās nozarēs būtiski pavelk uz leju arī kopējo rezultātu.

Signāli, ka ekonomikas apgriezieni palēninās, bija, tomēr trešā ceturkšņa dati ir pārsteidzoši negatīvi. Tā 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, IKP ir audzis par 0.2%, bet gada izteiksmē tas ir palielinājies vien par 0.3%. Protams, veikums starp nozarēm ir pietiekami atšķirīgs. Tomēr laikā, kad valda izaugsmi ierobežojoši apstākļi, izteikts kritums atsevišķās nozarēs būtiski pavelk uz leju arī kopējo rezultātu.

Skatoties no nozaru perspektīvas, lielāko kritumu turpina uzrādīt būvniecība, kuras apjomi gada laikā ir samazinājušies par 22%. Tas negatīvi ietekmē arī karjeru un ieguves rūpniecību. Tāpat šogad turpina samazināties finanšu un apdrošināšanas nozares apjomi, kur lielāko ietekmi atstāj izmaiņas nerezidentu sektorā. 3. ceturksnī saruka arī transporta un uzglabāšanas nozares apjomi. Tomēr ir arī pozitīvas ziņas Tā, piemēram, augot par 4%, veiksmīgi turpināja attīstīties apstrādes rūpniecība. Turklāt kāpumu spēja uzrādīt visas lielākās apstrādes rūpniecības nozares – kokrūpniecība, pārtikas produktu, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošana. Ievērojams pieaugums bija vērojams izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarēs (+11%), bet tirdzniecības apjomi palielinājās par 3.9%.

Piezemētais privātā patēriņa pieaugums turpina būt izaugsmes pamatā. Turklāt kāpums varētu būt straujāks, kas norāda uz iedzīvotāju augsto piesardzības līmeni. 3. ceturksnī privātā patēriņa pieaugums bija 3.2%, bet valdības patēriņš palielinājās par 2%. Kritiskākais moments vērojams investīcijās, kas strauji samazinās trešo ceturksni pēc kārtas un šā gada 3. ceturksnī saruka par 26%. Turklāt kritumu uzrādīja visas pamatkapitāla grupas: ieguldījumi iekārtās un mašīnās, intelektuālajā īpašumā, mājokļos un citās ēkās un būvēs. Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 3. ceturksnī palielinājušies par 2%. Eksports turpina saskarties ar diversifikācijas izaicinājumiem un pasīvo pieprasījumu partnervalstīs. Taču ierobežotā apmērā eksporta iespējas nākamgad uzlabosies.

Nākamā gada izaugsmes prognozes balstās ES finansējuma gaidās, kā dēļ izaugsmes tempam ir jāpaātrinās. Tas liks aktivizēties būvniecībai, investīcijām, kam jāpavelk līdzi arī patēriņš. Taču šajā sakarā prātā iezogas jautājums par to, vai gaidas, ka šis finansējums spēs atrisināt vēl, iespējams, neapzinātos iemeslus tik plaša mēroga investīciju kritumam, ir pamatotas. Protams, noteiktos sektoros, jo īpaši būvniecībā, tie ļaus strauji atgriezt zaudētos apjomus. Tomēr ir vairāki jautājumi. Respektīvi, vai uzņēmēji patiešām tik lielā mērogā paļaujas uz ES finansējumu, vai tomēr nenoteiktības negatīvā ietekme ir krietni plašāka, kā šobrīd iespējams novērtēt? Turklāt, vai uzņēmēji apzinās finansējuma perioda jaunos nosacījumus un ir tiem gatavi? Latvijas ekonomika bieži ir spējusi apliecināt savu elastību un apgāzt zemās prognozes. Tomēr risks, ka ekonomika iestieg pārlieku zemas izaugsmes ātrumā, jo īpaši pēc 2020. gada, kad sāks izsīkt ES fondi, pastāv. Ar šādu izaicinājumu jau šobrīd cīnās Igaunija. Šā gada izaugsmes prognoze ir 1.6%, bet nākamgad izaugsme tiek prognozēta 3.5% apmērā.

Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists