Dainis Gašpuitis: Inflācija piesaka pieklājīgu atgriešanos

Pēc ilgstošas nīkuļošanas un periodiskas ieslīgšanas deflācijā, patēriņa cenu kāpums, kas aizsākās septembrī, ir kļuvis straujāks. Tas gan lielu ietekmi uz šā gada inflācijas līmeni neatstās, un gada laikā cenu līmenis būs audzis vien par 0.1%. Nākamgad inflācija būs pārliecinošāka, tomēr pirktspēja turpinās pieaugt, taču lēnākos tempos, jo algu kāpums sagaidāms 4%-4.5% apmērā.

Novembrī cenu līmenis pakāpās par 0.2%. Lielāko ietekmi uz cenu pārmaiņām veidoja cenu kāpums pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritums apģērbam un apaviem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholam un tabakai. Gada laikā cenu līmenis ir audzis par 1.3%. Joprojām lielākā ietekme uz inflāciju ir pakalpojumiem, kuru cenas gada laikā ir augušas par 2.9%. Lēnāk palielinās preču cenas, kas kļuvušas par 0.6% dārgākas.

Pēc ilgstošas nīkuļošanas un periodiskas ieslīgšanas deflācijā, patēriņa cenu kāpums, kas aizsākās septembrī, ir kļuvis straujāks. Tas gan lielu ietekmi uz šā gada inflācijas līmeni neatstās, un gada laikā cenu līmenis būs audzis vien par 0.1%. Taču nākamgad inflācija būs pārliecinošāka. Nākamā gada sākumā inflācija paspēs īslaicīgi atzīmēties pie 3% robežas, kas būs sen nebijis cenu līmeņa pieauguma temps. Sagaidāms, ka nākamā gada vidējā inflācija būs 2.1%. Viens no nozīmīgākajiem iemesliem ir energoresursu cenu krituma izzušana no gada inflācijas aprēķiniem. Turpmāk, lai arī izteikti lēzenas, energoresursu cenu izmaiņas būs arī inflāciju veicinošs faktors. Tajā pašā laikā nevar izslēgt, ka to cena atkal strauji pazeminās, kas esošo inflācijas atgūšanos vājinās. Tāpat nedaudz atdzīvosies arī pārtikas cenas, jo īpaši tas būs vērojams piena un piena produktu segmentā, taču straujš pieaugums gaidāms nav. Nedaudz aktīvāks cenu kāpums sagaidāms pakalpojumiem, bet preču cenas vēl turpinās atspoguļot vājās globālās inflācijas ietekmi, kas pamazām sāk vājināties. Neskatoties uz atguvušos inflāciju, pirktspēja turpinās pieaugt, taču lēnākos tempos, jo algu kāpums sagaidāms 4%-4.5% apmērā.

Situācija eirozonā liecina, ka pēc ilgstošas svārstīšanās ap nulli, inflācija ir sākusi pieaugt. Oktobrī 0.4% inflācija bija augstākais pieauguma temps kopš 2014. gada jūnija, un augšupeja turpinās. Šo kāpumu galvenokārt virza izzūdošais enerģijas cenu krituma efekts, bet pamatinflācija ir stabila, aptuveni 1% apmērā. Inflācija eirozonā tuvākajā laikā joprojām būs zem ECB noteiktā mērķa - tuvu 2%. Viens no iemesliem ir lēnais darba samaksas pieaugums. Gada vidējā inflācija eirozonā šogad būs 0.2%, bet tuvākajos divos gados tā sasniegs 1.1%.

Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists