Dainis Gašpuitis: Globālās ekonomikas perspektīvas - prognozējami neprognozējama
Gads ekonomikā ir iesācies daudzsološi, taču turpmākās prognozes sola neprognozējamību
Pēdējos mēnešos skatījums uz globālās ekonomikas izredzēm ir uzlabojies, taču pieaugošās politiskās turbulences riski rada daudz jautājumu par tās turpmāko ietekmi. Visticamāk, ka tuvākajā laikā protekcionisma un izolacionisma vēsmas līdzsvaros optimisma pieaugums, kaut skaidrs, ka šis gads būs prognozējami neprognozējams. ASV turpināsies laba izaugsme, bet galvenokārt ne Tramponomikas (Trampa ekonomiskās politikas) dēļ. Tikmēr strauji augošās ekonomikas ir sasniegušas izaugsmes zemāko punktu. Tikmēr Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste ir nonākušas politiskajās un ekonomiskajās krustcelēs, ko ieskauj liela nenoteiktība par "Brexit" procesu, bet ES saskaras arī plaša mēroga izaicinājumiem.
Neskatoties uz valstu daudzajiem iekšzemes un ģeopolitiskajiem sarežģījumiem, ekonomiskie signāli kopumā ir pozitīvi. IKP prognozes tuvākajiem diviem gadiem ir kļuvušas nedaudz labvēlīgākas, tajā pašā laikā D. Trampa ekonomikas politikas ietekme, visticamāk, būs pieticīga. Tuvākajos divos gados OECD valstu IKP pieaugums sasniegs 2.1%. Noskaņojuma rādītāji, kam globāli ir cieša mijiedarbība, ir augstākajā līmenī kopš 2011. gada. Tas daļēji atspoguļo lielās cerības uz fiskālajiem stimuliem, kas īstenosies kā nodokļu samazināšana un ieguldījumi infrastruktūrā, kā arī politikas pārmaiņām enerģētikas un finanšu sektoros. Pozitīvās tendences saistās arī ar strauji augošo ekonomiku perspektīvu uzlabošanos, kas izriet no izejvielu cenu pieauguma un spēcīgāku kapitāla izdevumu ciklu, jo jaudu noslodze turpina pieaugt.
Daudzās jomās (ekonomika, tirdzniecība, ārpolitika un drošība) ASV ir uzsākusi pārskatīt līdzšinējo politiku. Taču joprojām trūkst sīkāka informācija par iespējamām izmaiņām, tajā skaitā arī konkrētāka rīcība. Tas palielina tirgu nedrošību. Tramponomikas mērķis ir stiprināt ASV korporatīvo sektoru, ko plāno panākt ar nodokļu reformu palīdzību. Tas radītu "iekšējās devalvācijas" efektu un veicinātu kapitālu repatriāciju no ārzemēm. Tīrā fiskālā ietekme šogad varētu no šādas politikas varētu būt 0.2% no IKP un 0.3% nākamgad, jo ASV ekonomika jau ir tuvu pilnīgam resursu izmantošanas līmenim. IKP pieaugums tuvāko divu gadu laikā tiek prognozēts 2.6% apmērā.
Globālā zemās inflācijas vide sāk mainīties, taču lēni. Cenu spiediens joprojām ir zems, jo trūkst stabila darba samaksas kāpuma. Tikmēr zems ir arī deflācijas risks, jo daudzu valstu tautsaimniecības ir tuvu normālam resursu izmantošanas līmenim un ir augušas inflācijas gaidas. Bet inflāciju pazeminoši spēki joprojām pastāv, kaut tarifu pieaugums un citi šķēršļi globālajā tirdzniecības sistēmā var palielināt cenu spiedienu. Neskatoties uz piesardzīgiem soļiem daudzās valstīs pakāpeniski atteikties no netradicionālās monetārās politikas, tā joprojām ir ļoti ekspansīva. ASV monetārās politikas veidotāji saskaras ar vairākām dilemmām. Piemēram, amerikāņu fiskālā politika riskē kļūt procikliska, kas palielinās inflācijas spiedienu. Federālo rezervju sistēma galveno procentu likmi šogad paaugstinās divas reizes un trīs reizes nākamgad. Tas ļaus arī citām centrālajām bankām uzsākt stimulējošās monetārās politikas īstenošanas noslēgšanu. Lai gan Eiropas Centrālā banka šajā laikā likmi saglabās 0.0% apmērā, visticamāk, ka šā gada pavasarī ECB noteiks pakāpenisku savu vērtspapīru pirkšanas programmas pārtraukšanu.
Eiropas ekonomika pagaidām ignorē pieaugošo politisko nenoteiktību un uzrāda nodarbinātības un investīciju aktivizēšanos. Tikmēr citas valstis palielina savu spiedienu uz Vāciju, lai tā īstenotu ekspansīvāku fiskālo politiku, kas mazinātu nelīdzsvarotības un pārkaršanas riskus. Paredzams, ka gaidāmajās vēlēšanās Nīderlandē, Francijā, Vācijā un, iespējams, Itālijā apstiprināsies pret valdošajām aprindām pieaugošais noskaņojums. Lielākais risks saistās ar Francijas vēlēšanu iznākumu, kuru rezultāti var krietni sašūpot politisko un ekonomisko stabilitāti eirozonā. Kopumā eirozonas IKP pieaugums šogad sasniegs 1.8%, nākamgad 1.9%. Britu izstāšanās process, saskaņā ar valdības plāniem, aizsāksies martā, kas pastiprinās pastāvošo nenoteiktību.
Strauji augošo ekonomiku īpatsvars jau veido gandrīz 60% no pasaules ekonomikas. Tās spēj uzrādīt labus rezultātus apstākļos, kad pieaug riski tirdzniecības attīstībai, sadārdzinājusies ASV dolāros denominētā parādu nasta, un vienlaikus ir risināmi iekšējie politiskie izaicinājumi. Kopējais šo valstu grupas IKP pieaugums šogad paātrināsies līdz 4.6% un 4.8% nākamgad. To galvenokārt veidos izaugsme Ķīnā un Indijā, kā arī Brazīlijas ekonomikas atgūšanās. Gaidāmās politiskās pārmaiņas gada otrajā pusē veidos situāciju, kad Pekina būs piesardzīga jaunu reformu īstenošanā.
Ekonomikas izaugsmes perspektīvas ziemeļvalstīs un Baltijā uzlabojas. Zviedrijas ekonomikas izaugsme šogad būs 3.1%. Norvēģijas ekonomika joprojām cīnās ar zemajām investīciju sekām naftas sektorā, bet pieprasījums kontinentālajā ekonomikā pieņemas spēkā. Dānijā varas iestādes cenšas padarīt ciešākus kreditēšanas nosacījumus, bet ātrāku ekonomikas izaugsmi veicinās eksporta pieaugums. Tikmēr Somijas ekonomiku sagaida plaša mēroga ekonomiskās aktivitātes uzlabošanās, kur centrālo lomu ieņems mājsaimniecības. Igaunijā, Latvijā un Lietuvā privātais patēriņš, ko stiprinās algu kāpums un darba vietu pieaugums, turpinās veidot labu pamatu izaugsmei. Tāpat aktivizēsies gan eksports, gan arī investīcijas. Latvijas ekonomikas prognozes tuvākajiem diviem gadiem ir 3.5%. Igaunijas ekonomika šogad kāps par 2.2%, nākamgad par 3.1%, Lietuvas izaugsmes prognozes attiecīgi ir 2.5% un 3%.
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists
