Dainis Gašpuitis: 2016. gads – ne tik slikti kā bija domāts
Tuvākie trīs gadi Latvijas ekonomikai būs salīdzinoši gludi. Situācija eirozonā un pasaulē izaugsmei sola labvēlīgākus nosacījumus, ko pastiprinās ES fonda ceļavēji. Lielākie riski Latvijas ekonomikai tuvākajā perspektīvā saistās ar notikumiem politikā, jo īpaši gaidāmo vēlēšanu sakarā nozīmīgās eirozonas valstīs. Pašreizējās tendences ļauj uzturēt prognozi par 3.5% pieaugumu šogad.
Precizētie IKP dati ir atnesuši krietnu devu pārsteigumu, jo liecina par labāku ekonomikas veikumu, nekā vēl nesen uzrādīja ātrais novērtējums. Rezultātā 2016. gadā iekšzemes kopprodukts ir kāpis par 2%. Galvenais izaugsmes virzītājs bija mājsaimniecību patēriņš, kas pērn pieauga par 3%. Valdības galapatēriņš palielinājās par 3%, bet lielākais šķērslis bija kritums investīcijās par 11%. Gads eksportā iesākās grūti, bet uz gada beigām situācija uzlabojās. Rezultātā eksports pērn ir palielinājies par 4% - preču eksports par 2%, pakalpojumu eksports par 4%.
Tuvākie trīs gadi Latvijas ekonomikai būs salīdzinoši gludi. Situācija eirozonā un pasaulē izaugsmei sola labvēlīgākus nosacījumus, ko pastiprinās ES fonda ceļavēji. Labs atspēriens bijis 2016. gada 4. ceturksnis, kura laikā IKP ir audzis par 2.6%, un arī gads ir iesācis daudzsološi. Mazumtirdzniecības pieaugums janvārī ir 3.7%, kas ir pārsteidzoši labs kāpums. Tādēļ šogad ir pamats sagaidīt aktīvāku patēriņu. Pozitīvāks noskaņojums ļaus turpināties tendencēm nekustamā īpašuma tirgū, kreditēšanā un pakalpojumu sfērā. Šogad kāpums varētu turpināties ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumos. Tikmēr uz viļņa varētu nonākt apstrādes rūpniecība, kas kļūtu par nozīmīgu ekonomikas dzinēju. Tāpat uzlabosies eksporta nosacījumi. Būvniecības nozarē būs vērojams atsitiens, jo papildus ES fondiem, parādās arī vairāki nozīmīgi privātie projekti. Šī nozare tuvākajos gados piedzīvos krasas svārstības, ko no ilgtermiņa perspektīvas jāvērtē kā ne īpaši pozitīvu parādību. Tikmēr stagnācija sagaida tranzīta nozari, kaut gada sākumā tā varētu nest pozitīvu pienesumu ekonomikai. Pateicoties ES fondiem, veidojas atbilstoši apstākļi reformu veikšanai, tai skaitā nodokļu jomā. Lielākie riski Latvijas ekonomikai tuvākajā perspektīvā saistās ar notikumiem politikā, jo īpaši gaidāmo vēlēšanu sakarā nozīmīgās eirozonas valstīs. Pašreizējās tendences ļauj uzturēt prognozi par 3.5% pieaugumu šogad.
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists