62% Latvijas iedzīvotāju netic, ka saņems visu pensiju, kas tiem pienākas
Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai joprojām ir zemākā starp Baltijas valstīm. Nodrošināt sev cienīgas vecumdienas traucē nepietekama informācija par pensijas kapitāla veidošanos, neuzticēšanās sistēmai un iespējai nākotnē saņemt uzkrāto pensijas kapitālu, kā arī nepietiekošs ienākumu līmenis, lai veidotu privātus uzkrājumus, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.
Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai joprojām ir zemākā starp Baltijas valstīm. Nodrošināt sev cienīgas vecumdienas traucē nepietekama informācija par pensijas kapitāla veidošanos, neuzticēšanās sistēmai un iespējai nākotnē saņemt uzkrāto pensijas kapitālu, kā arī nepietiekošs ienākumu līmenis, lai veidotu privātus uzkrājumus, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā*.
“Lai gan 2016. gadā līdz 35% pieauga to iedzīvotāju daļa, kuri veido uzkrājumus vecumdienām, kā arī mazliet palielinājās kopējā iedzīvotāju pārliecība par nākotni, zināšanas par pensiju sistēmu kopumā un uzticēšanās tai paliek ļoti zemā līmenī. Turklāt joprojām vairāk nekā 30% strādājošo vecumdienās pakļauti nabadzības riskam, jo viņu pašreizējie ienākumi nevar nodrošināt pietiekošu pensijas apmēru,” aptaujas rezultātus komentē SEB Dzīvības apdrošināšanas un pensiju uzkrājumu vadītāja Kristīne Lomanovska.
95% aptaujāto atzīst, ka viņi nezina, cik liela summa ik mēnesi tiek iemaksāta viņu pensiju 2. līmeņa uzkrājumā un cik liels ir viņu kapitāla apmērs. Katrs ceturtais nezina savu pensiju 2. līmeņa kapitāla pārvaldītāju, un 60% nezina, kādu plānu izvēlējušies. Ir izveidojusies situācija, ka informācijas nepieejamība rada nezināšanu, savukārt nezināšana rada nesapratni par pensiju 2. līmeņa kapitāla nozīmīgumu: strādājošie uzskata, ka šis uzkrājums veidos vien 5-7% no nākotnes pensijas, kaut gan realitātē tie ir 10-20%. Visbeidzot, 62% vispār netic, ka saņems visu pienākošos pensiju apjomu, kas veidojas no šodienas nodokļu maksājumiem un pensiju 2. līmeņa iemaksām.
“Lielākā daļa strādājošo neuztver pensiju 2. līmeņa uzkrājumu kā personīgo kapitālu, jo viņiem nav viegli pieejama informācija par to, kas notiek ar viņu iemaksām. Iedzīvotāji vēlētos sekot līdzi savam uzkrājumam internetbankā, bet šobrīd Latvijā tādas iespējas nav. Rezultātā mazāk nekā trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka šis uzkrājums palielinās viņu nākotnes pensiju. Savukārt, piemēram, Lietuvā un Igaunijā, kur dati par uzkrājumiem ir pieejamāki, uzticība ir augstāka: attiecīgi 45% un 58% uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājums palielinās viņu pensijas kapitālu,” skaidro SEB Dzīvības apdrošināšanas vadītāja.
Salīdzinājumā ar 2015. gadu, pērn par 10 procentpunktiem pieauga privāto uzkrājumu veidotāju daļa, tomēr 65% aptaujāto uzkrājumus neveido, lielākoties tāpēc, ka nevar to atļauties nepietiekošo ienākumu dēļ. Savukārt 45% aptaujāto paļaujas uz alternatīviem ienākumiem pensijas vecumā.
“Visbiežāk iedzīvotāji, sasniedzot pensijas vecumu, plāno turpināt strādāt vai paļaujas uz ģimenes atbalstu. Turklāt arvien lielākas paliek gaidas, ka pensiju uzkrāšanā iesaistīsies daba devēji – 49% strādājošo sagaida darba devēju iesaisti pensiju veidošanā. Lai gan šobrīd valstī iemaksas privātajos pensiju fondos tiek veiktas vien par 6% darba ņēmēju,” turpina Kristīne Lomanovska.
Analizējot aptaujas rezultātus, tika izrēķināta Baltijas iedzīvotāju gatavība pensijai. Latvijā gatavības indekss ir viszemākais starp Baltijas valstīm un veido vien 3,4 punktus no 10. Lietuvā radītais ir mazliet augstāks – 3,5 punkti, bet Igaunijā indekss ir visaugstākais – 3,8 punkti.
*Aptauja Baltijas valstīs veikta 2016. gada oktobrī sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS. Kopumā Baltijā tika aptaujāti 1500 strādājošie iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 55 gadiem.
Papildu informācijai:
Jeļena Riļejeva, SEB bankas komunikācijas projektu vadītāja – 67779978, jelena.rilejeva@seb.lv
