Dainis Gašpuitis: Par spīti politiskajai nenoteiktībai, ekonomika iet savu ceļu
Pamatots optimisms, ne tikai cerības, tuvāko divu gadu laikā būs raksturīgs elements pasaules ekonomikā. Lai arī starptautiskais domstarpību līmenis ir audzis un nedrīkst noniecināt politiskos izaicinājumus, protekcionisma retorika līdz šim ir salīdzinoši maz īstenojusies reālā darbībā. Gada sākumā vērojamais sinhronizētais aktivitātes pieaugums pasaulē turpinās. IKP pieaugums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs šogad būs vidēji 2.1% un 2018. gadā 2.2%. Noskaņojumi rādītāji norāda pat uz nedaudz lielāku pieaugumu. Tajā pašā laikā aktuāli būs galvenie sociālie izaicinājumi, piemēram, ekonomiskā nevienlīdzība, iedzīvotāju novecošana un darba vietu zaudējumi digitalizācijas un automatizācijas ietekmē.
Globālās ekonomiskās politikas nenoteiktība ir vēsturiski augstākajā līmenī, kas piesātināta ar populismu un protekcionismu. Kā bija gaidāms, ASV prezidenta D. Trampa ekonomiskā politika (Tramponomika), ir izrādījusies grūti īstenojama un Prezidents vairākkārt ir paspējis savas domas mainīt. Tomēr attiecības starp divām pasaules ekonomikas lielvarām Ķīnu un ASV ir uzlabojušās. Pasaules tirdzniecība uzrāda augšupejošu tendenci, un šķiet ar stabilu tendenci. Visaptveroši pozitīvi signāli vērojami arī strauji augošajās ekonomikās, ieskaitot Ķīnu, bet investīciju cikla atgūšanās līdzsvaro politiskos riskus visā pasaulē.
Pēc aktivitātes krituma šā gadā sākumā ASV IKP pieaugums šogad būs 2.3% un nākamgad sasniegs 2.5%. Pozitīvās plūsmas balstīs spēcīgais darba tirgus, kā arī pieaugošie kapitāla izdevumi. Pagaidām viss norāda arī uz to, ka Tramponomika nespēs nodrošināt plānotos stimula apjomus, kas izaugsmi ierobežos. Situācija darba tirgū kļūs arvien saspringtāka, jo bezdarbs samazināsies gandrīz līdz 4%, bet algu pieaugums sasniegs 3.5%.
Strauji augošās ekonomikas labi pielāgojas jaunajiem apstākļiem, kas padara tās elastīgākas pret ASV procentu likmju pieaugumu. Tomēr augstais parādu līmenis un politiskie riski uztur nedrošību. Ķīnas IKP šogad pieaugs par 6.7% un 6.3% nākamgad. Situācija rūpniecības un būvniecības nozarēs uzlabosies, taču varas iestādes veidos stingrākus kreditēšanas nosacījumus. Raugoties nākotnē, tas mazinās pieaugumu, bet tajā pašā laikā samazina finanšu nelīdzsvarotības risku. Arī pārējās BRIC valstis, sevišķi Indija, sniegs būtisku ieguldījumu globālās ekonomikas izaugsmē.
Eirozonas IKP pieaugums šogad un nākamgad būs 2%. Uzlabojumi ir plaša spektra, jo īpaši izceļami situācija darba tirgū un investīciju aktivizēšanās. Politiskā nenoteiktība ir mazinājusies. Taču ne izzudusi, kaut arī iespēja, ka Vācijas parlamenta vēlēšanas nesīs negaidītus pavērsienus, ir maz ticama. Tikmēr saglabājas ilgtermiņa riski. Piemēram, jaunais Francijas Prezidents saskarsies ar nozīmīgiem izaicinājumiem un problēmām, un ir grūti prognozēt īstenotās politikas rezultātus. Arī Itālijas faktors, kas kā liels finansiālais un politiskais risks, turpina gruzdēt. Britu izstāšanās no ES ("Brexit") procesu pavadīs smaga un agresīva retorika un pušu pozicionēšanās. Kaut arī T. Meja un partijas vadītā valdība pēc vēlēšanām jūnijā nostiprinās savas pozīcijas, ir ļoti augsta varbūtība, ka Brexit sarunas nonāk strupceļā. Tādējādi politiskā nenoteiktība neapšaubāmi ietekmēs Lielbritānijas ekonomiku.
Centrālajām bankām joprojām ir pamatojums īstenot ekspansīvu monetāro politiku, bet kļūst arvien grūtāk atrast argumentus tās galējām formām, piemēram, negatīvās un nulles procentu likmes un apjomīgie vērtspapīru pirkumus. Tādi faktori kā deflācija un izaugsmes riski ir mazinājušies. ASV FRS turpinās politikas ierobežošanu, palielinot procentu pamatlikmi, kā arī samazinot tās rīcībā esošo vērtspapīru apjomus. Tāpat ir sarucis ASV procikliskās fiskālās politikas risks, savukārt finanšu nosacījumi ir uzlabojušies par spīti likmju pieaugumam. Arī Eiropas Centrālā banka (ECB) pamazām mainīs savu pieeju un 2017. gada septembrī samazinās savu depozīta likmi bankām par 15 bāzes punktiem līdz -0.25%, kā arī samazinās savus ikmēneša vērtspapīru pirkumus.
Tendences finanšu tirgos ir pretrunīgas. Neskatoties uz politisko neskaidrību un bažām par Ķīnas un ASV politiķu iespējām izraisīt satricinājumus, pasaules akciju tirgi ir tuvu saviem vēsturiskajiem līmeņiem. Turklāt svārstīguma (baiļu) indekss atrodas 10 gadu zemākajā līmenī. Pamatojoties uz peļņas tālāku pieaugumu un lielāku ekonomisko aktivitāti, akciju cenas var turpināt kāpt. Brent jēlnaftas cenas svārstīsies amplitūdā 55-60$ par barelu.
Baltijas valstu ekonomiku izaugsme globālo perspektīvu un iekšzemes izaugsmes dzinēju ietekmē - patēriņš un kapitāla izdevumi, paātrināsies. Latvijas izaugsmi uz priekšu virzīs patēriņš un labāki ārējie nosacījumi, kā arī ieplūstošie ES fondi. Turklāt pozitīva ietekme ir sagaidāma no nodokļu reformas, kas nostiprinās konkurētspēju un izaugsmes potenciālu. IKP pieaugums tuvākajos divos gados sasniegs 3.5%. Lielākie riski un izaicinājumi ir ierobežotā darbaspēka pieejamība un lēnīgais ražīguma pieaugums. Lietuvas izaugsmi uz priekšu virzīs eksports, bet par nopietnu problēmu var kļūt straujais darba samaksas pieaugums. IKP pieaugums tuvākajos divos gados pārsniegs 3%. Arī Igaunijas IKP pieaugums 2018. gadā paātrināsies līdz vairāk nekā 3%.
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists
