Dainis Gašpuitis: Bezdarba kušana pastiprināsies otrajā un trešajā ceturksnī
Izaugsme nostiprinās, kam sekos arī pieprasījums pēc darbiniekiem. Ekonomiskās aktivitātes kāpums bezdarba rādītājā atspoguļosies ar nelielu kavēšanos, izteiktāk otrajā un trešajā ceturksnī, kad būtiski palielināsies sezonālo darbu piedāvājums, jo īpaši būvniecībā un lauksaimniecībā.
Jaunākā statistika apliecina lēnīgi pozitīvo tendenču darba tirgū turpināšanos. Respektīvi, bezdarbs ceturkšņa laikā saruka par 0.1 procentpunktu, sasniedzot 9.4%. Lai arī bezdarbs ir sarucis, tas joprojām ir augstākais Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis šajā laika periodā bija 5.6%, Lietuvā 8.1%.
Izaugsme nostiprinās, kam sekos arī pieprasījums pēc darbiniekiem. Ekonomiskās aktivitātes kāpums bezdarba rādītājā atspoguļosies ar nelielu kavēšanos, izteiktāk otrajā un trešajā ceturksnī, kad būtiski palielināsies sezonālo darbu piedāvājums, jo īpaši būvniecībā un lauksaimniecībā. Līdz ar to šogad bezdarbnieku rindu retināšanās notiks nedaudz straujāk nekā pērn. Tomēr vidējais bezdarba līmenis paliks salīdzinoši augsts, un valstī kopumā arvien izteiktāk būs vērojamas runas par darbinieku trūkumu, kas disonēs uz ziņām par augsto bezdarbu noteiktos reģionos. Līdz ar to ekonomiski aktīvākajos reģionos bezdarbu samazināt būs grūti jau pastāvošā darbinieku trūkuma dēļ, savukārt citos darba iespējas parādīsies lēni, ko pastiprinās iedzīvotāju zemā mobilitāte. Tāpat turpināsies iedzīvotāju aizbraukšana, jo īpaši gados jaunāku iedzīvotāju vidū, bet darba tirgus turpinās novecot, sašaurinot darba devēju iespējas. Tas pastiprinās spiedienu uz algām un inflāciju. Līdz ar to Latvijas ekonomika arvien pārliecinošāk tuvojas situācijai, kad darbinieku trūkums kļūst par nozīmīgu šķērsli izaugsmei. Gada vidējā bezdarba prognoze 2017. gadam ir 8.6%.
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists