Par 30% pieaugusi summa, ko vecāki Latvijā novirza uzkrājumiem saviem bērniem
Vidējā summa, ko Latvijas iedzīvotāji novirza uzkrājumiem savu bērnu nākotnei, izvēloties uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, pērn pieaugusi par 30% – no 28 eiro līdz 36,5 eiro. Lietuvā vecāki bērnu uzkrājumiem ik mēnesi novirza 33,5 eiro. Savukārt Igaunijā apdrošināšanas prēmijas ir vislielākās – vidēji 39 eiro mēnesī, liecina SEB Dzīvības apdrošināšanas dati.
Salīdzinājumā ar 2015. gadu, summa, ko Latvijas iedzīvotāji novirza uzkrājumiem saviem bērniem, vairs nav zemākā Baltijā. Tomēr kopējais uzkrātais kapitāls bērniem sasniedzot pilngadību, būs mazāks, jo Latvijā vecāki sāk veidot bērnu uzkrājumus vēlāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Pērn vidējais uzkrājuma termiņš Latvija bija 12,7 gadi, kamēr Lietuvā un Igaunijā – 14 gadi.
“Par uzkrājumiem bērniem Latvijā vairāk domā, kad bērns sāk skolas gaitas, kā rezultātā Latvijā vecāki krāj īsāku laiku nekā Lietuvā un Igaunijā. Tas nozīmē, ka, lai uzkrātu tādu pašu summu, kādu saviem bērniem uzkrāj Igaunijā un Lietuvā, vecākiem Latvijā būs jāveic lielākas iemaksas. Taču ir arī pozitīva tendence – Latvijā vecāki sāk uzkrāt arvien agrāk, būtiski palielinājusies arī uzkrājumiem novirzītā summa. Turklāt pērn jauno līgumu skaits Latvijā bija lielākais Baltijā. Svarīgi, ka, ieguldot naudu uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, iedzīvotāji var vienlaikus parūpēties gan par naudas uzkrāšanu un savu apdrošināšanu, gan arī izmantot valsts paredzētos atvieglojumus 23% apmērā no uzkrājumam novirzītās summas”, uzsver SEB Dzīvības apdrošināšanas vadītāja Kristīne Lomanovska.
Saskaņā ar SEB Dzīvības apdrošināšanas datiem, Latvijā biežāk nekā citās valstīs uzkrājumus bērnam veido tieši māmiņas. Savukārt vidējais uzkrātais kapitāls 2016. gadā veidoja ap 5000 eiro.
“Vecāki parasti arī nosaka, kādam mērķim tiek krāta šī nauda – bērna izglītībai, pirmā auto iegādei vai kādam citam mērķim. Bet dzīves laikā mērķi var mainīties, tādēļ ir labi, ka līguma termiņš ir garš, kas dod vecākiem rīcības brīvību līguma darbības laikā lemt un pārdomāt, kādiem mērķiem izmantot uzkrājumu. Turklāt, mainoties finanšu situācijai ģimenē, var tikt mainīta arī uzkrājumiem novirzītā summa”, noslēdz Kristīne Lomanovska.
