SEB bankas aptauja: Latvijas iedzīvotāji finansiāli vismazāk aizsargātie Baltijā

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā*. Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

SEB bankas aptauja visās trīs Baltijas valstīs tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā - 27%.

“Neskatoties uz to, ka gada laikā vidējā darba samaksā visā Baltijā ir palielinājusies (Latvijā pat par 8,7%), Latvijas iedzīvotāju neapmierinātība ar savu finansiālo situāciju šogad pieaugusi (no 41% 2016. gadā līdz 46% 2017. gadā). Vairāk apmierinātas ar savu pašreizējo finansiālo situāciju sievietes, iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem un no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību, publiskajā sektorā nodarbinātie, ar augstiem ienākumiem, Pierīgā, Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie. Savukārt mazāk aizsargāti jūtas vīrieši, iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 55 gadiem, ar vidējo vai pamatizglītību, nestrādājošie vai ar zemākiem ienākumiem un Latgalē dzīvojošie. Iedzīvotāju apmierinātība ar savu finansiālo situāciju visvairāk ir atkarīga no ienākumu pietiekamības un iespējām iegādāties vairāk nekā tikai pirmās nepieciešamības preces”, skaidro SEB bakas valdes loceklis Arnis Škapars.

Runājot par ienākumu pietiekamību, liela daļa Latvijas iedzīvotāju (48%) atbildējusi, ka to ienākumi ir pietiekami, lai iegādātos pārtiku un apģērbu, un viņi pat var novirzīt daļu uzkrājumiem, tomēr nevar atļauties uzreiz veikt kādu lielāku pirkumu –  piemēram, ledusskapi vai televizoru. Turklāt gada laikā Latvijas iedzīvotāju finansiāla situācija mazliet uzlabojusies – samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri atbild, ka viņi var atļauties iegadāties vien pirmās nepieciešamības preces (24%), kā arī to respondentu skaits, kas atbild, ka naudas nepietiek pat pārtikas iegādei (4%).

Uz to, ka ienākumi nepietiek pat pārtikas iegādei, vairāk norāda iedzīvotāji, kuriem ir 64 gadi un vairāk, dzīvotāji ar pamatizglītību, nestrādājošie vai tie, kam ir ienākumi pēc nodokļu nomaksas nepārsniedz 260 eiro, kā arī Vidzemē un Latgalē dzīvojošie. Apmēram viena piektdaļa iedzīvotāju atzīmējuši, ka viņi var atļauties lielākus pirkumus, piemēram, televizoru, tomēr viņi nevar atļauties tiešam dārgas lietas, piemēram, jaunu auto, vasarnīcu vai dzīvokli, neņemot kredītu vai neaizņemoties no citiem avotiem. Tikai 1% aptaujāto var atļauties visu, ko viņi vēlas.

Lietuvā ir mazāk iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem (18%) un ir Baltijā augstākais to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo «no rokas mutē» - 7%. Savukārt visturīgākie iedzīvotāji ir Igaunijā – 45% atbildējuši, ka var atļauties iegādāties gandrīz visu (izņemot dārgas lietas – jauns auto, vasarnīca vai mājoklis), bet 5% aptaujāto apgalvojuši, ka var atļauties pilnīgi visu, ko vēlas.

“Draudošākais secinājums no SEB bankas aptaujas ir tajā, ka gandrīz pusei Baltijas valstu iedzīvotāju vispār nav uzkrājumu vai uzkrātie līdzekļi ienākumu zaudēšanas gadījumā pietiktu ne ilgāk kā mēnesim. Tas nozīmē, ka, zaudējot regulāros ienākumus, šīm ģimenēm būtiski nāktos samazināt savus izdevumus vai arī sliktākajā gadījumā tās paliktu bez iztikas līdzekļiem. Visbēdīgākā situācija ir Latvijā, kur 39% iedzīvotāju nav vispār nekādu uzkrājumu, un vēl 17% uzkrāto līdzekļu apjoms pietiktu knapi mēnesim. Lietuvā situācija ir mazliet labāka – 17% iedzīvotāju uzkrājumi pietiktu mēnesim, bet uzkrājumu vispār nav 29% aptaujāto. Vislabākā situācija ir Igaunijā, kur 35% iedzīvotāju uzkrājumi pietiktu trim un vairāk mēnešiem. Taču arī Igaunijā ir 13% iedzīvotāju, kuru uzkrājumi pietiktu vien mēnesim, un 21% iedzīvotāju uzkrājumu nav vispār.

Uzkrāšanas kultūra Baltijā joprojām nav attīstīta un tā ir arī banku atbildība – izglītot sabiedrību, skaidrojot, cik svarīgs ir finansiālais “drošības spilvens”. Lai būtu finansiālā drošība un spēja pārvarēt īslaicīgas grūtības, ģimenē jābūt uzkrājumam vismaz trīs mēnešalgu apmērā”, uzsver Arnis Škapars.

*SEB bankas aptauja tika veiktā 2017. gada rudenī, katrā no Baltijas valstīm aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.