Dainis Gašpuitis: Par spīti oktobra korekcijai, apstrādes rūpniecība uzņemto tempu saglabās

Kā rāda tendences eirozonā, apstrādes rūpniecība reģionā piedzīvo strauju izplešanos. Uzlabojas konkurētspēja un aktivizējas investīcijas. Tādejādi ārējā konjunktūra ir izteikti labvēlīga tālākai Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmei. Taču būtiski ir ne tikai noķert vilni un augt līdzi, bet aktīvi domāt par investīcijām konkurētspējas noturēšanai un eksporta veicināšanai.

Šā gada oktobrī rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 5.4%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā par 5.9%. Savukārt gada desmit mēnešos apstrādes rūpniecības apjomi ir auguši par 8.1%. Oktobrī apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija par 9.3% lielāks, nekā pirms gada. Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 6.5%, eksportā 12.4% (eirozonā +22.6%, ārpus eirozonas + 5%).

Kā rāda tendences eirozonā, apstrādes rūpniecība reģionā piedzīvo strauju izplešanos. Uzlabojas konkurētspēja un aktivizējas investīcijas. Tādejādi ārējā konjunktūra ir izteikti labvēlīga tālākai Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmei. Taču būtiski ir ne tikai noķert vilni un augt līdzi, bet aktīvi domāt par investīcijām konkurētspējas noturēšanai un eksporta veicināšanai.

Eirozonā iepirkumu vadītāju indeksi (PMI) un Eiropas Komisijas ekonomisko noskaņojumu rādītāji ir tuvu rekordlīmeņiem. Pēdējo sešu mēnešu laikā četrās lielākajās eirozonas valstīs PMI indekss visās nozarēs, kur tas tiek mērīts (apstrādes rūpniecība, pakalpojumi, būvniecība un mazumtirdzniecība), ir pārsniedzis 50 punktu slieksni (liecina par izaugsmes fāzi). Turklāt situācijas vērtējumos rūpnieki ir izteikti optimistiski. Lai gan PMI oktobrī nedaudz kritās, indekss četrās lielākajās valstīs ir vēsturiski augstā līmenī – 55. PMI Francijā tagad ir augstāks, nekā Vācijā, kas apliecina, labvēlīgo tendenci veido arvien vairāk valstu.
Spēcīgs jauno pasūtījumu rādītājs norāda uz tālāku produkcijas izlaides un eksporta pieaugumu.  Rūpnieciskā ražošana trešajā ceturksnī paātrinājās, uzrādot kāpumu par 3,5-4%. Lai gan pēdējos mēnešos eksporta pieaugums ir palēninājies. Labāka konkurētspēja un spēcīgs globālais pieprasījums nodrošinās apstrādes rūpniecības izaugsmi par 4,5%. Pieaugoša jaudu noslodze un spēcīgas pasūtījumu prognozes veicinās investīcijas. 2016. gadā investīcijas pieaugums bija daudz lēnāks, nekā gaidīts, taču tam pamazām vajadzētu aktivizēties.

Ārējā vide būs labvēlīga līdzšinējās izaugsmes turpināšanai. Latvijas apstrādes rūpniecībai ir jāspēj augt straujāk, nekā eirozona vidēji, kas, visticamāk, arī notiks. Pagaidām konfidences rādītāji ir tālu no pirmskrīzes līmeņiem. Oktobrī bija neliels atkritiens gan izaugsmē, gan noskaņojumā. Tomēr tā ir īslaicīga korekcija. Konfidences rādītāju tendence norāda uz lēnīgu uzlabošanos, vasarā tika uzrādīts labākais līmenis pēckrīzes periodā. Noturoties izaugsmei, noskaņojums nostiprināsies. Šobrīd nozare atgriežas pirmskrīzes apjomu līmenī un nākamgad būs iespējas jaunām virsotnēm. Turklāt eksportam būs izšķiroša izaugsmē. Par to liecina jauno pasūtījumu indeksi. Labāki nosacījumi tuvākā perspektīvā uzrāda tieši pasūtījumu tendence uz ES tirgiem. Eksporta pasūtījumu indekss uz NVS tirgiem, salīdzinot ar pērno gadu, ir kļuvis mazāk negatīvs. Tādejādi arī nākamgad apstrādes rūpniecība turpinās būt nozīmīgs visas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks.

Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists