Aptauja: jaunieši Latvijā naudu krāj ceļojumam vai pirmajai iemaksai par mājokli

Vairāk nekā puse jauniešu Latvijā vecumā no 18 līdz 25 gadiem veido uzkrājumus, vidēji mēnesī novirzot tiem līdz 50 eiro. Turklāt ap 60% krājēju veido uzkrājumus kādam konkrētam mērķim, piemērām, ceļojumiem, lielākiem pirkumiem vai pirmajai iemaksai par savu mājokli, secināts SEB bankas veiktā aptaujā.*

Salīdzinot ar 2016. gada aptaujas rezultātiem, krājēju īpatsvars jauniešu vidu Latvijā samazinājies no 66% līdz 54%. Turklāt Latvijā uzkrājumus veido mazāka jauniešu daļa nekā kaimiņvalstīs. Daļu no saviem ienākumiem regulāri uzkrāj 72% jauniešu Lietuvā un 75% jauniešu Igaunijā.

Tomēr visās Baltijas valstīs lielākā daļa krājēju veido uzkrājumus kādām konkrētam mērķim. Katrs ceturtais no krājējiem Latvijā veido uzkrājumus ceļojumiem, lielākiem pirkumiem vai pirmajai iemaksai par mājokli.  Katrs piektais krāj mašīnai vai citam transportlīdzeklim, bet katrs sestais – mācībām. Turklāt jaunieši atklāj, ka viņi uzkrāj naudu neparedzētiem izdevumiem, kāzām vai bērniem, savam biznesam, kā arī vecumdienām. Lietuvā un Igaunijā tendences ir līdzīgas – populārākie krāšanas mērķi ir ceļojums, savs mājoklis, lielākie pirkumi un auto.

“Ieradumam veidot uzkrājumus jāizveidojas bērnībā, un šeit būtiska loma ir vecāku piemēram. Esmu gandarīts, ka vairāk nekā puse jauniešu plāno savus izdevumus un veido uzkrājumus. Mēs redzam, ka tieši jauniešu vidū ir ļoti pieprasīta arī SEB bankas Digitālā krājkase, kas ļauj uzkrāt, būtiski nemainot ieradumus. Lielākā grūtība, veidojot uzkrājumus, ir pieradināt sevi regulāri atlikt daļu no ienākumiem, savukārt ar Digitālo krājkasi uzkrājums veidojas gandrīz nemanāmi – katru reizi, kad pirkums ir apmaksāts ar karti, samaksāta summa noapaļojas uz augšu līdz veselām eiro, starpību novirzot uz krājkontu. Tā ar nelielām iemaksām SEB klienti vidēji uzkrāj ap 20 eiro mēnesī,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Aptaujas rezultāti rāda, ka 80% no tiem, kas veido uzkrājumus, strādā vai apvieno darbu ar studijām – jo lielāki ir jauniešu ienākumi, jo lielāku summu viņi novirza uzkrājumiem. Līdz 20 eiro mēnesī uzkrājumiem novirza 32% krājēju, vēl 27% ik mēnesi uzkrāj no 20 līdz 50 eiro, summu no 50 līdz 100 eiro uzkrājumiem novirza 22% jauniešu, bet 19% krājēju var atļauties ik mēnesi novirzīt uzkrājumiem vairāk nekā 100 eiro.

*SEB bankas interneta aptauja tika veikta 2017. gada augustā, tajā piedalījās 1195 jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem.