Nordic Outlook: Ekonomiskās izaugsmes eiforijā jāsāk gatavoties lejupslīdes fāzei

Pasaules ekonomika pārliecinoši dodas augšup, un optimisms ir kļuvis par noteicošo noskaņojumu visās valstīs, kuras uzskatām par globālās ekonomikas dzinējspēkiem. Šīs tendences noteiks arī pozitīvo vektoru Latvijā. Tuvākajos gados varam gaidīt algu pieaugumu, bezdarba samazināšanos un augošus eksporta rādītajus. Taču ir jāsāk gatavoties lejupslīdes fāzei, kas neizbēgami sekos pašreiz briestošajai eiforijai, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

“Pagājušajā gadā Baltijas valstis parādīja stabilu ekonomisko izaugsmi, ko veicināja labie rezultāti eksportā. IKP šogad turpinās augt veselīgā tempā, un to veicinās gan aktīvāks patēriņš, gan labvēlīgā situācija eksporta tirgos. Lielākā problēma saistās ar saspringto situāciju darba tirgū, kas var iegrožot potenciālo izaugsmi. Latvijas IKP prognoze šim gadam ir 4.1%, Lietuvas – 3.2%, Igaunijas – 3.5%,” norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

“Lai arī tuvāko divu gadu perspektīvas ir pozitīvas, ir jāpiedomā par sagatavošanos cikla lejupslīdes fāzei, kad pieaugs nepieciešamība pēc papildus stimuliem,” piemetina ekonomists.

Pasaules ekonomika uzņem apgriezienus

Globālā augšupeja uzlabo uzņēmumu peļņas rādītājus un rada labvēlīgus apstākļus investīcijām. Tas nodrošinās pozitīvu ietekmi uz akciju tirgiem. Spēcīgi darba tirgi un pieaugošā labklājība veicina privāto patēriņu, savukārt jaudas izmantošana sasniedz līmeni, kas veicina jaunus kapitāla izdevumus. Ķīna turpinās īstenot kontrolētu palēninājumu. Neskatoties uz to, strauji augošās ekonomikas pieaugs par vairāk nekā 5%. Kopumā globālā izaugsme šobrīd uzrāda dinamiku, kas raksturīga cikla noslēguma posmam.

ASV: īstermiņā prieki, nākotnē – bažas

Trampa virzītās nodokļu sistēmas izmaiņas ASV ir audzējušas optimismu un ir viens no iemesliem, kā dēļ Federālo rezervju sistēma galveno procentu likmju kāpuma tempu paātrinās. Šogad gaidāmi jau četri galveno procentu likmju paaugstinājumi. “Trampa administrācijas noteikto nodokļu samazinājumu ietekme uz izaugsmi sagaidāma nedaudz lielāka, nekā tika prognozēts iepriekš, jo īpaši 2019. gadā. 2018. gadā mēs prognozējam ASV IKP pieaugumu 2.8% apmērā,” uzsver D.Gašpuitis.

Neskatoties uz optimistiskajām prognozēm nākamajiem pāris gadiem, ir arī bažas raisoši iemesli. ASV nodokļa samazinājums pašreizējā ekonomiskajā ciklā ir novēlots. Tas samazinās vietu fiskālajiem stimuliem nākamās lejupslīdes laikā, kad tie būs vajadzīgi visvairāk. Pastāv liels risks, ka uz to laiku monetārās politikas instrumentu ietekme var izrādīties sevi pilnībā izsmēlusi. Pēdējo gadu laikā īstenotās ilgstošās un ārkārtīgi stimulējošās monetāra politikas blakusefekti ir vājš spiediens reformu virzienā un labvēlīga vide jauniem finanšu burbuļiem.

ECB vanagi gūst virsroku pār dūjām

Eirozonā ir mazinājusies politiskā nestabilitāte un ekonomiskais noskaņojums veido stabilu pamatu izaugsmei. Tas ļauj Eiropas Centrālajai bankai (ECB) straujāk doties monetārās politikas normalizācijas virzienā. Septembrī ECB noslēgs obligāciju uzpirkšanas programmu un 2019. gadā turpinās procentu likmju celšanu. Eirozonas ekonomikas noturība un stabilāka politiskā situācija ir palielinājusi uzticību eiro kā rezerves valūtai. Centrālo banku un citu organizāciju centieni palielināt eiro daļu valūtas rezervēs palīdzēs eiro turpināt pakāpeniski nostiprināties. Izaugsme eirozonā, kas pērn sasniedza pagājušās desmitgades augstāko līmeni, šogad sasniegs 2.5%.

Tikmēr Lielbritānijā ekonomiku kavē Brexit process. Ja vienošanās par jaunajām attiecībām starp Apvienoto Karalisti un ES tiks panākta savlaicīgi, Lielbritānija var izvairīties no lejupslīdes un piedzīvot mīkstu nosēšanos. Lielbritānijas IKP šogad augs par 1.4%.

Arī ziemeļvalstīs izaugsme sniegsies jaunos augstumos

Spēcīga Eiropa veicina ziemeļvalstu ekonomikas. Augošs eksports un investīcijas visās šī reģiona valstīs dzen izaugsmi virs to potenciāla. Norvēģijā rūpnieciskais pieaugums, ko raisījis investīciju pieaugums naftas ieguvē, kompensē kritumu mājokļu būvniecībā. Somijā pērn aizsākusies atgūšanās un labās nākotnes perspektīvas galu galā palīdzēs IKP šogad atgriezties 2008. gada līmenī.

Zviedrijas ekonomika ir noturīga pret pieaugošo nenoteiktību mājokļu tirgū. IKP šogad pieaugs par 2.6%. Lai arī mājokļu cenu kritums bremzēs ekonomiku, spēcīgie globālie nosacījumi un vājā krona palīdzēs audzēt eksportu un investīcijas rūpniecībā. Turklāt nav pazīmju, ka mājokļu cenu kritums negatīvi ietekmētu mājsaimniecības.