Pensiju fondu dalībnieku peļņa pieaug, iemaksas vēl joprojām nepietiekošas

Gan pensiju 2., gan 3. līmeņa plānu pārvaldītāji 2017. gadā Latvijas iedzīvotajiem nodrošināja vērā ņemamu ienesīgumu. Būtiski palielinājusies arī iedzīvotāju pašu veiktās iemaksas. Pensiju 2. līmeņa ienesīgums veidoja vidēji 3.17%. Arī visi 3. līmeņa pensiju plāni uzrādīja pozitīvu ienesīgumu, sasniedzot vidēji 3.67%, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats par 2017. gadu.

Uzkrājumi pensiju fondos turpina augt

Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa kopējā aktīvu vērtība gada laikā pieauga par aptuveni 515 miljoniem, sasniedzot 3.28 miljardus eiro. No kopējiem aktīviem aptuveni 2.74 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 537 miljonus jeb vienu piektdaļu — plānu ģenerētā peļņa, kas tiek pievienota pensiju 2. līmeņa kapitālam.

2017. gadā aktīvi palielinājās arī visiem privātajiem pensiju fondiem jeb pensiju 3, līmeņa plāniem. Tie pieauga par 54 miljoniem, sasniedzot 434 miljonus eiro. “Iedzīvotāju labklājība vecumdienās ir gan pašu iedzīvotāju, gan arī darba devēju atbildība — maksājot sociālo nodokli, iedzīvotājiem aktīvi iesaistoties pensiju 3. līmenī, kas ir brīvprātīgs pensijas uzkrājums, kā arī darba devējiem, veidojot papildu iemaksas par saviem darbiniekiem pensiju 3. līmeņa uzkrājumos. Pensiju sistēmas pilnīga izmantošana rāda, ka ar atbildīgu un pārdomātu pieeju var daudz izdarīt, lai nodrošinātu sev pārtikušas un finansiāli stabilas vecumdienas,” uzsver LKA valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

Labs ieguldījumu ienesīgums

Pensiju 2. līmeņa ienesīgums 2017. gadā veidoja vidēji 3.17% — tas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada vidējo ienesīgumu 2.02% apmērā. Pērn labu sniegumu nodrošināja pensiju 2. līmeņa aktīvie plāni, vairojot klientu kapitālu vidēji par 4.14% (gadu iepriekš — 2.34 %). Saglabājoties zemajām procentu likmēm, konservatīvie plāni piedzīvoja pieticīgu vērtības kāpumu 0.65% apmērā (2016. gadā tas bija 1.26%). Sabalansētie plāni to sniegumā bija tuvāki aktīvajiem plāniem, ļaujot klientiem vidēji nopelnīt 2.94% (gadu iepriekš — 2.01%).

Vēl augstāks vidējais ienesīgums bija pensiju 3. līmeņa plāniem — gada griezumā tas sasniedza vidēji 3.67%. Sabalansēto pensiju plānu gada ienesīgums bija 2.41%, savukārt aktīvo pensiju plānu gada ienesīgums uzrādīja pat 5.69% gada likmi.

Valsts fondēto pensiju shēmas iemaksas lielai daļai dalībnieku ir nepietiekošas

“Bažas raisa tas, ka ievērojama daļa (simtiem tūkstoši) iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī veic no minimālās algas, bet šādi nebūs iespējams sakrāt apmierinošu pensiju kapitālu. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls nepārsniedz 1000 eiro,” norāda Sanda Liepiņa, LKA valdes priekšsēdētāja.

Veicot iemaksas pensiju 2. līmenī no minimālās algas, ikmēneša iemaksa ir vien 25.8 eiro. Trīsdesmit gadu garumā šīs iemaksas veidos 9288 eiro. Pieņemot līdzšinējo vidējo pensiju 2. līmeņa ienesīgumu 3% gadā, pensiju kapitāls būs 15035 eiro. Pie prognozējamā 75 gadu mūža ilguma šo kapitālu vajadzēs sadalīt vidēji desmit pensijas gadiem. Tas varētu nodrošināt ikmēneša papildinājumu valsts minimālajai pensijai 125 eiro apmērā. LKA aicina iedzīvotājus izsvērt, kādas sekas nākotnē izraisīs sociālo iemaksu veikšana no minimālās algas.

Iemaksas 3. līmeņa pensiju fondos arī jāpalielina

2017. gadā dalībnieku individuālās iemaksas pensiju 3. līmenī sasniedza 67 miljonus eiro. Vidējā iemaksa uz vienu dalībnieku mēnesī veidoja aptuveni 4–5% no vidējās mēneša bruto darba samaksas. Tā kā vidējais dalībnieku vecums ir 48 gadi, šāda iemaksu likme ir vērtējama kā izteikti nepietiekoša, lai izveidotu pilnvērtīgu uzkrājumu līdz pensijas vecumam un kompensētu ienākumu kritumu, pārejot no algas uz valsts pensijas saņemšanu. Iedzīvotājiem ieteicams veikt regulāras iemaksas 5–10% apmērā no mēneša bruto darba algas.

Pēdējo piecu gadu laikā privātpersonu iemaksas pensiju plānos vairāk nekā dubultojušās, savukārt darba devēju iemaksas nav īpaši mainījušās un ik gadu sastāda 9–10 miljonu eiro papildu pensijas uzkrājumam kopumā vairāk nekā 55 000 darbiniekiem. Darba devēju līdzdalība privāto pensiju uzkrājumu veidošanā Latvijā pieaug lēni.

2017. gadā privātie pensiju fondi izmaksāja privātās pensijas kapitālu 35 miljonu eiro apmērā — par 16 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Pensiju apskats par 2017. gadu pieejams LKA mājas lapā.

Vispārīga informācija

Sabiedrībai ir pieejami vairāki interneta resursi — www.manapensija.lv, www.lka.org.lv —, kā arī katra privātā pensiju fonda mājaslapa, kas sniedz iedzīvotājiem gan vispārēju informāciju par Latvijas valsts pensiju sistēmu, gan arī konkrētu — par pensiju plānu darbības rezultātiem. Savukārt interneta vietnē www.latvija.lv iedzīvotāji var noskaidrot savu pensiju 1. un 2. līmenī uzkrāto kapitālu, kas ļauj aprēķināt nepieciešamo privātās pensijas (pensiju 3. līmeņa) kapitāla apjomu pensijas vecumā. Nenoliedzami augstāku ienākumu līmeni pensijā iedzīvotāji var sasniegt, izmantojot visus trīs pensiju sistēmas komponentus.

2017. gada beigās valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļi tiek uzkrāti deviņu sabiedrību pārvaldītos 23 ieguldījumu plānos. Vienpadsmit no tiem ir aktīvas stratēģijas plāni, četri ir sabalansētas stratēģijas plāni, bet astoņi plāni veic ieguldījumus atbilstoši konservatīvai stratēģijai. Kopumā VFP shēmā 2017. gada beigās bija reģistrēti 1.278 miljardi dalībnieku. No viņiem 829 tūkstoši dalībnieku ir izvēlējušies aktīvās kategorijas plānus, 325 tūkstoši — konservatīvās kategorijas plānu, bet 124 tūkstoši — plānus, kas ietilpst sabalansētajā kategorijā.

Savukārt privāto pensiju fondus Latvijā pārvalda seši privātie pensiju fondi (pieci atklātie un viens slēgtais pensiju fonds), piedāvājot 18 dažādus pensiju plānus, kas atšķiras pēc līdzekļu ieguldīšanas stratēģijas un ienesīguma rādītājiem (četri pensiju plāni ar sabalansētu ieguldījumu stratēģiju, 13 — ar aktīvu, viens — ar konservatīvu).