SEB Mājokļu cenu indikators: mājokļa cenu kāpumu sagaidītāju skaits lielākais kopš 2009. gada
SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) ir sasniegusi 48,6 punktus, kas ir augstākais rādītājs kopš 2009. gada. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri prognozē, ka tuvākā gadā laikā nekustāmā īpašuma cenas palielināsies, pārliecinoši aug jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti.
Martā nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozēja 54,6% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir augstākais rādītājs indikatora vēsturē kopš 2009. gada. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju skaits krasi samazinājies un šobrīd veido 6%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, skaits šobrīd veido 21,8%. Savukārt 17,7% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, šogad SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība ir pieaugusi. Pērn oktobrī indikatora vērtība bija 46 punkti, bet šobrīd rādītājs ir visaugstākajā līmenī kopš 2009. gada – 48,6 punkti. 2009. gadā, uzreiz pēc krīzes, iedzīvotāji bija noskaņoti pesimistiski – toreiz mājokļa cenu pieaugumu prognozēja vien 6,1% aptaujāto, savukārt gandrīz 62% respondentu sagaidīju cenu samazināšanos, līdz ar to SEB Mājokļa cenu indikatora vērtība bija viszemākajā līmenī – -55,5 punkti.
“Iedzīvotāju noskaņojums pastāvīgi mainās, taču ekonomiskā izaugsme stiprina pārliecību par rītdienu, kas atkausē nekustamā īpašuma tirgu. Cenas uzrāda lēnu pieaugumu, taču turpmāk noteiktos segmentos kāpums var paātrināties. Iedzīvotāju noskaņojums tieši atspoguļo tendences ekonomikā, jo īpaši darba tirgū un atalgojumā, kā dēļ skatījums uz nākotni kļūs pozitīvāks un ļauj brīvāk apsvērt nekustamā īpašuma iegādi. Tādēļ gada sākumā sasniegtā virsotne, visticamāk, vēl nav maksimums. Tomēr cilvēki saglabās zināmu piesardzību, kas liek daudziem attīstītājiem pielāgot savus plānus un skatīties vairāk zemāko cenu segmenta piedāvājuma attīstībā. Joprojām ir zināma neatbilstība starp cenām tirgū un iedzīvotāju izpratni par vēlamo saistību apjomu. Sekojot noskaņojumam, varam prognozēt, ka šogad saglabāsies vidējs cenu kāpuma temps," komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Šobrīd visaugstākais mājokļa cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars ir Vidzemē – tur 71,3% aptaujāto sagaida, ka cenas tuvākā gada laikā pieaugs. Diezgan optimistiski ir arī Rīgas iedzīvotāji (58,4% sagaida, ka cenas tuvāko 12 mēnešu laikā pieaugs), kā arī Rīgas reģiona iedzīvotāji (52,3%). Vienlaicīgi Vidzemē ir viszemākais cenu samazinājuma sagaidītāju skaits – 1%.
No reģioniem procentuāli vismazāk mājokļu cenu kāpumu sagaidītāju bijis Latgalē (45,6%). Savukārt Kurzemē mājokļa cenu pieaugumu prognoze 48,9% respondentu. Tomēr, jāpiebilst, ka visos reģionos optimistiskāk noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars ir pieaudzis, vienlaikus samazinoties cenu krituma sagaidītāju skaitām.
“Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālekonomiskajās grupās, redzams, ka visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp 25-34 gadus vecajiem respondentiem, vadošos amatos strādājošajiem, mājsaimniecēm, kā arī individuāliem komersantiem. Turklāt optimistiskāk noskaņoti iedzīvotāji ar augstāko izglītību un augsti vidējiem ienākumiem. Savukārt, procentuāli vismazāk mājokļu cenu prognozētāju skaits ir redzams 45-54 gadus veco iedzīvotāju, pensionāru, strādnieku un zemnieku atbildēs. Tomēr arī visās šajās grupās mājokļu cenu kāpumu sagaidītāju skaits ir ievērojami lielāks nekā cenu kritumu prognozētāju skaits. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējusi gan ienākumu pieauguma turpināšanās, gan kredītu pieejamības uzlabošanās. Turklāt valsts atbalsta mājokļa programmas dalībnieku loka paplašināšana šī gada martā ievērojami uzlabojusi arī jaunāko iedzīvotāju noskaņojumu,” noslēdz Dainis Gašpuitis.
* Aptauja veikta 2018. gada martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāti 1003 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās
