Gāzi grīdā, bremzējot

Kopš finanšu tirgū izbeidzās pēdējā lielā panika, ir pagājuši 9 lieliskas izaugsmes gadi. Ja par atskaites punktu ņem 2009. gada martu, kad virkne akciju tirgus indeksu atzīmējās pie zemākajiem līmeņiem, pēc iepriekšējā straujā ekonomika izaugsmes cikla, tad virkne akciju tirgus indeksu kopš tā laika pakāpušies trīsciparu procentos mērāmos apjomos.

SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītāja Andra Lāriņa komentārs:

Kopš finanšu tirgū izbeidzās pēdējā lielā panika, ir pagājuši 9 lieliskas izaugsmes gadi. Ja par atskaites punktu ņem 2009. gada martu, kad virkne akciju tirgus indeksu atzīmējās pie zemākajiem līmeņiem, pēc iepriekšējā straujā ekonomika izaugsmes cikla, tad virkne akciju tirgus indeksu kopš tā laika pakāpušies trīsciparu procentos mērāmos apjomos. Piemēram, Dow Jones indeksam kopš 2009. gada marta ir 280% kāpums, Vācijas akciju tirgus indekss pakāpies par 250%, bet tik ļoti pēdējā laikā mīlētie tehnoloģiju uzņēmumi Nasdaq indeksu pacēluši par 510%.

Šādi satriecoši rezultāti bija iespējami lielā mērā pateicoties centrālo banku politikai, kuras, lai balstītu ekonomikas izaugsmi, sākumā ķerās pie straujas procentu likmju pazemināšanas, bet vēlāk tirgū ienāca ar netradicionāliem pasākumiem, palielinot tirgum pieejamo naudas daudzumu caur obligāciju pirkšanas programmām. Ja kādam varētu šķist, ka pēc iepriekšējās krīzes, kura sākās 2007. gada augustā ar ASV augsta riska hipotekāro kredītu tirgus problēmām, tirgū notikusi strauja parādu atmaksa, gan tieši, gan netieši, norakstot zaudējumos, tad patiesībā globālais valdību parāds deviņu gadu laikā ir divkāršojies un aptuveni ceturto daļu šī parāda šobrīd finansē centrālās bankas (kā līderi ECB, Japānas CB un ASV FRS).

Bet tirgū ir jūtams pārmaiņu vējš. ASV FRS jau kopš 2014. gada papildus naudu tirgū neiepludina un kopš 2015. gada nogales ir ķērusies pie dolāra procentu likmju paaugstināšanas, kā rezultātā ASV dolāra bāzes procentu likme sasniegusi 2% atzīmi. Dolāra procentu likmju kāpums un turpmākā likmju kāpuma prognozes bija viens no iemesliem, kādēļ februārī bija vērojama nervozitāte akciju tirgū. Šogad sagaidāms arī ASV FRS aktīvu apjoma samazinājums, kas samazināt tirgū pieejamo dolāru daudzumu. Tikmēr ECB līdz šī gada beigām turpinās savu aktīvu palielināšanu, uz gada beigām nedaudz samazinot tempu un solot pārtraukt pirkt aktīvus tikai nākamajā gadā. ECB jūnija sapulcē arī apsolīja eiro bāzes procentu likmes turēt pašreizējos līmeņos ilgāk par gadu. Te arī izpaužas divu virzienu pasaule – ASV FRS “piebremzē”, bet ECB vēl turpina “gāzēt”.

Kādēļ centrālo banku politika un vērtspapīri mums vispār ir svarīgi? Vērtspapīru tirgus jautājumi ir svarīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju 6% no bruto algas katru mēnesi aiziet otrajā pensiju līmenī, ko investē vērtspapīros. Kā centrālo banku politika ietekmēs vērtspapīru tirgu, to rādīs laiks, bet šobrīd bez centrālajām bankām svarīgi ir arī notikumi uz politiskās skatuves. Tieši ASV prezidenta Trampa izraisītie tirdzniecības tarifu “kari”, pēdējā laikā vērtspapīru tirgum liek nervozēt. Un šo nervozēšanu pastiprina fakts, ka bijuši 9 izaugsmes gadi bez nopietnas cenu korekcijas…

Apskatei “Gāzi grīdā, bremzējot” izvēlētās tēmas

Latvija

Latvijas ekonomikai ir laba izaugsme. Lielākā daļa sektoru uzrāda ļoti labus rādītājus, bet darvas pilienu medus mucā šogad ir sagādājis finanšu sektors sakarā ar februāra notikumiem. Notikumi finanšu sektorā diemžēl pastarpināti atstās negatīvas sekas uz Latvijas ekonomikas izaugsmi kopumā. Latvijas Banka atzīst, ka finanšu sektora problēmu dēļ IKP izaugsmes temps 2018. gadā un arī nākamajā gadā būs lēnāks, nekā iepriekš gaidīts. Tomēr bankas turpina un turpinās izsniegt kredītus, jo, neskatoties uz noguldījumu apjoma samazināšanos (nerezidentu noguldījumu ietekme), kredītiem pieejamo naudas resursu netrūkst.

ES

Eiropas Savienībai jātiek galā ar nākotnes modeli, bet pirms tam jāatrisina visi jautājumi ar Lielbritāniju. Kad Lielbritānijas jautājums tiks atrisināts, jāķeras pie vienotas Eiropas Savienības (kurai būtu jāliek vienādības zīme ar eiro zonu) nostiprināšanas. Katra pati par sevi ES valstis nav spēcīgas konkurentes ne ASV ne Ķīnai, tādēļ ir jāveido spēcīga ES, kurā būtu vienotāka spēcīga monetārā un fiskālā politika (ne tikai uz papīra).

QE

ASV jau labu laiku tirgū papildus naudu neiepludina, bet ECB 14. jūnijā paziņoja par QE izbeigšanu šī gada decembrī. Pirms tam gan vēl ECB līdz septembrim papildinās tirgu ar 30 miljardiem eiro, un tad vēl atlikušajos gada trijos mēnešos ar 15 miljardiem katru mēnesi. Šogad uzmanība jāpievērš ASV FRS rīcībai – cik strauji un cik lielā apjomā samazināsies tās aktīvi, kuri šobrīd ir 4.3 triljonu dolāru apmērā. ECB aktīvi 4.5 triljoni eiro, bet Japānas CB aktīvi eiro izteiksmē pārkāpuši 4.2 triljonus. Pēc SVF datiem globālais parāds 2016. gadā sasniedzis 152 triljonus dolāru, no kuriem vairāk kā trešdaļa ir valdību parāds. Un tendence cipariem ir augšupejoša.

Vērtspapīri

Zemās likmes un lielais pieejamais naudas daudzums ir balstījis vērtspapīru tirgu. Vērtspapīru tirgus jautājumi ir svarīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem (lielākai daļai sakarā ar to ka 6% algas katru mēnesi aiziet otrajā pensiju līmenī, ko investē vērtspapīros). Kopš akciju tirgi 2009. gada martā sasniedza zemākās cenu atzīmes ir sekojuši vairāki lieliski gadi (ASV vairāk, mazāk eiro zonā). Ne to mazāko lomu ir spēlējušas rekorda zemas procentu likmes un centrālo banku aktīvu pirkšanas programmas (“naudas drukāšana”). Tādēļ, jo svarīgāks ir jautājums, kā tas viss beigsies, kad sāksies globāls procentu likmju kāpums un centrālās bankas ķersies pie savu aktīvu apjoma samazināšanas?

Procentu likmes

ASV dolāra bāzes procentu likme jau sasniegusi 2% atzīmi (ASV FRS 13. jūnijā dolāra bāzes procentu likmi noteica 1.75% līdz 2% robežās). ECB 14. jūnijā pārsteidza tirgu ar paziņojumu, ka eiro procentu likmes saglabāsies pašreizējos līmeņos arī nākamajā vasarā. Šobrīd vērojama plaisas paplašināšanās starp eiro un dolāra procentu likmēm. Tirgus dalībnieki sagaida vēl pāris dolāra procentu likmju paaugstinājumus šajā gadā un dolāra likmju kāpuma turpināšanos nākamajā gadā, bet eiro procentu likmes turas uz vietas. Sanāk, ka Dragi būs pirmais ECB vadītājs, kurš amatā astoņu gadus būs pavadījis bez procentu likmju celšanas (viņa amata termiņš beidzas nākamajā gadā).

Demogrāfija

Arvien asāk tuvākajos gados mēs izjutīsim demogrāfijas jautājumus. Tuvāko 5 līdz 10 gadu laikā pensionēšanas vecumu katru gadu sasniegs par aptuveni 5-7 tūkstošiem vairāk iedzīvotāju nekā darba (un patēriņa) tirgū ienāks jaunieši (nākamo 10 gadu laikā kopā šī starpība būs aptuveni 90 tūkstoši). Ievest darbaspēku, vai robotizēt esošos procesus? Tas jau šobrīd ir aktuāls jautājums virknei uzņēmēju.