Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai ir viszemākā Baltijā

Neskatoties uz to, ka Latvijas iedzīvotāji arvien aktīvāk iesaistās savas labklājības vecumdienās nodrošināšanā, viņu gatavība pensijai joprojām paliek viszemākā Baltijā. Iedzīvotāju aktivitāte, veidojot privātus uzkrājumus nākotnei, četru gadu laikā pieaugusi par 16 procentpunktiem, tomēr uzkrājumu veidotāju īpatsvars Latvijā ir zemāks nekā kaimiņvalstīs.

Saskaņā ar SEB bankas aptaujas “Pensijas gatavības indekss”* datiem, šobrīd Latvijā papildu uzkrājumus pensijai veido 34% iedzīvotāju, kas ir par 16 procentpunktiem vairāk nekā 2014. gadā. Tomēr uzkrājumu veidotāju īpatsvars ir zemāks nekā Lietuvā (42%) un Igaunijā (43%). 

Savukārt regulārās iemaksas pensiju uzkrājumā veido 21% Lietuvas iedzīvotāju, 22% iedzīvotāju Latvijā un 26% iedzīvotāju Igaunijā. No viņiem lielākās iemaksas veic Igaunijas iedzīvotāji – 69 eiro mēnesī. Lietuvā uzkrājumam pensijai novirza vidēji 66 eiro mēnesī, savukārt Latvijā vidējās iemaksas ir viszemākās – 56 eiro mēnesī. Lielākas summas pensijas uzkrājumā Latvijā novirza iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 50 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, kā arī tie, kuri pelna virs 1000 eiro.

“Pozitīvi, ka arvien vairāk strādājošo apzinās, ka privātie uzkrājumi ir neatņemama nākotnes pensijas sastāvdaļa, jo pensiju 1. un 2. līmeņi varēs nodrošināt ne vairāk kā pusi no pašreizējiem ienākumiem. Tomēr uztrauc fakts, ka iedzīvotājiem joprojām ir ļoti zema interese par savu nākotnes pensiju kopumā,” uzsver SEB Dzīvības apdrošināšanas vadītāja Kristīne Lomanovska.

Vien 13% respondentu zina, cik liela daļa no viņu nodokļiem tiek novirzīta nākotnes pensijai. Kopš 2015. gada nemitīgi samazinās to iedzīvotāju īpatsvars, kuri zina, kādu pensiju 2. līmeņa plānu viņi izvēlējas (2015. gadā – 50%, bet 2018. gadā – 39%), paralēli samazinoties arī tiem, kuri interesējas un mēģināja noskaidrot, cik liels varētu būt viņu nākotnes pensijas apmērs (2015. gadā – 25%, bet 2018. gadā – 20%).

“Visdrīzāk neieinteresētību par savu nākotnes pensijas apmēru var pamatot ar salīdzinoši sarežģītu ceļu līdz informācijas iegūšanai, ielogojoties portālā Latvija.lv un atrodot attiecīgo sadaļu. Informācijas vieglāka pieejamība – pensijas uzkrājuma pārskats internetbankā līdzās algas kontiem un citiem uzkrājumiem – sekmētu informētības līmeņa augšanu. Vēl velētos minēt arī mūsu darbu ar jauniešiem – apmeklējot skolas un stāstot jauniešiem par finanšu lietām, SEB darbinieki bieži saņem jautājumus, kā darbojas pensiju sistēma. Tas liecina, ka jaunākai paaudzei interese ir, kā arī ir vēlme laicīgi sākt rūpēties par savām vecumdienām,” turpina Kristīne Lomanovska.

SEB izstrādāto  “Pensijas gatavības indeksu” veido četri rādītāji – “uzticība”, “zināšanas”, “rīcība” un “pārliecība”. Palielinoties uzkrājumu veidotāju skaitām, šogad par 0,1 punktu pieauga vien “rīcības” rādītājs. Samazinoties pārējiem rādītājiem (“uzticība” – 3,2 punkti (-0,1), “zināšanas” – 2,4 punkti (-0,2), “pārliecība” – 4,0 punkti (-0,5)), arī šogad kopējā iedzīvotāju gatavība pensijai Latvijā ir viszemākā Baltijā – vien 3,2 punkti no 10 iespējamiem (Lietuvā – 3,5 punkti, bet Igaunijā – 3,6 punkti).

*SEB bankas “Pensijas gatavības indeksa” aptauja Baltijā veikta 2018. gada februārī-martā un tajā piedalījās 500 respondentu katrā valstī – strādājošie iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 55 gadiem.