Arvien biežāk cilvēki meklē iespējas saņemt pakalpojumus sev ērtā laikā un vietā
Saskaņā ar TNS veiktās aptaujas datiem, 68% iedzīvotāju vēlētos, lai viņiem būtu iespēja pieteikties pakalpojumiem neklātienē, jo tas gan palīdz ietaupīt laiku, gan sniedz iespēju saņemt pakalpojumu jebkurā vietā.
Saskaņā ar TNS aptaujas rezultātiem*, 84% iedzīvotāju izmanto internetu gandrīz katru dienu. Visbiežāk internetu izmanto iedzīvotāji vecumā līdz 44 gadiem. Tomēr ap 30% no iedzīvotājiem, kas vecāki par 55 gadiem, nelieto internetu vispār. Dažādā iesaiste, kas vērojama dažādās vecuma grupās, liek gan valsts iestādēm, gan privātajā sektorā strādājošajiem novērtēt savu klientu iespējas un, atbilstoši iesaistes līmenim, nodrošināt dažādu, tai skaitā finanšu pakalpojumu, pieejamību.
Attīstoties tehnoloģijām un mainoties cilvēku ieradumiem, arvien biežāk cilvēki meklē iespējas saņemt pakalpojumus sev ērtā laikā un vietā. Saskaņā ar TNS veiktās aptaujas datiem, 68% iedzīvotāju vēlētos, lai viņiem būtu iespēja pieteikties pakalpojumiem neklātienē, jo tas gan palīdz ietaupīt laiku, gan sniedz iespēju saņemt pakalpojumu jebkurā vietā.
Tomēr daļa iedzīvotāju izvairās no digitāliem risinājumiem un attālināti pieejamo pakalpojumu izmantošanas. Saskaņā ar Norstat veiktās aptaujas datiem**, tam ir vairāki iemesli. 44% no aptaujātiem, kas neizmanto digitālos pakalpojumus, uzskata, ka tas ir sarežģīti un viņiem nav vēlmes iedziļināties, lai šīs iespējas apgūtu. Apmēram trešdaļa respondentu, kas nelieto attālinātos pakalpojumus, norāda, ka viņiem nepietiek zināšanu, ko tieši un kādā viedā viņi varētu izmantot. Vēl trešdaļa attālināto pakalpojumu nelietotāju uzskata, ka valstī pieejamo attālināto jeb e-pakalpojumu klāsts neatbilst viņu vajadzībām.
Gatis Ozols, VARAM Publisko pakalpojumu departamenta direktora vietnieks:
“Šobrīd varam teikt, ka visas galvenās administratīvās procedūras ar valsti iedzīvotāji un uzņēmēji Latvijā iespējams veikt pilnībā elektroniski. Tas Latviju ierindo ES vadošo valstu grupā digitālo pakalpojumu pieejamībā iedzīvotājiem un uzņēmējiem – šogad Latvija ierindojusies trešajā vietā Eiropā tiešsaistes pakalpojumu nodrošināšanā uzņēmējiem un astotajā vietā Eiropas Savienībā valsts pakalpojumu elektroniskajā pieejamībā. Vienlaikus gan pārvaldes, gan biznesa un sabiedrības digitalizācijā mums vēl ir, kur augt, tāpēc ir jāveicina jauno un progresīvo tehnoloģiju ieviešana un plašāka izmantošana arī valsts pakalpojumu sniegšanā, vienlaicīgi rodot veidu, kā šīs iespējas padarīt pieejamas ikvienam, nodrošinot “draudzīga pleca” atbalstu klātienē un pilnveidojot digitālās prasmes.”
Saskaņā ar Norstat aptaujas rezultātiem, 80% iedzīvotāju uzskata, ka kopumā valsts sektorā digitālie pakalpojumi ir labi pieejami, un tie, kas šos pakalpojumus izmanto, jūtas apmierināti. Visbiežāk izmantojamie valsts e-pakalpojumi ir tie, kas pieejami vietnē Latvijā.lv, pieteikumi dažādiem pabalstiem, e-pakalpojumi CSDD mājas lapā, kā arī gada ienākumu deklarācijas iesniegšana VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Savukārt, runājot par visbiežāk izmantojamiem attālinātajiem pakalpojumiem privātajā sektorā, respondenti norāda maksājumus internetbankā (84%), iepirkšanos interneta veikalos (73%) un preču saņemšanu “pakomātos” (47%), digitālo karšu un navigatoru iemantošanu (55%), kā arī filmu skatīšanos tiešsaistē (52%), taksometra mobilās lietotnes izmantošanu (25%) un iespēju pieteikties tiešsaistē pie ārsta (32%).
Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis:
“Klientu apkalpošanai banka izmanto vairākus kanālus – filiāles, telefonu vai Skype, internetbanku, mobilo lietotni. Līdz ar digitālo kanālu funkcionalitātes uzlabošanu, aug arī to izmantošana. Piemēram, šobrīd 99% visu maksājumu klienti veic attālināti – internetbankā un mobilajā lietotnē. Vidēji mēnesī internetbankā tiek veikti ap diviem miljoniem maksājumu par summu, kas sasniedz gandrīz vienu miljardu eiro.
Internetbankā saņemam gandrīz 80% klientu pieteikumu dažādiem pakalpojumiem. Mobilo lietotni šodien izmanto trīs reizes vairāk klientu nekā pirms gada. Kopumā sabiedrības digitālās prasmes attīstās labi, tomēr jārēķinās ar sudraba paaudzes iespējām izmantot attālinātos risinājumus. Lai balansētu digitālo vidi ar iespēju pārrunāt sarežģītākus darījumus klātienē un saņemt ekspertu konsultācijas, kā arī palīdzētu tiem, kam saskare ar digitālizāciju ir mazāka, rūpējamies arī par filiāļu attīstību.
Savukārt ar mērķi nodrošināt ekspertu konsultācijas klientiem, kuri vēlas saņemt pakalpojumu viņiem ērtākā vietā un laikā, kopš šī gada vasaras piedāvājam arī jauno rīku – video konsultāciju.”
Video konsultācijas laikā klienti ar bankas specialistu var ne tikai izrunāt jautājumus par ikdienas pakalpojumiem, kredītiem un uzkrājumiem, bet arī veikt grozījumus kredīta līgumos, kā arī attālināti parakstīt līgumus par jauniem pakalpojumiem, piemēram, dzīvības apdrošināšanas jomā.
Vairāk informācijas par video konsultāciju iespējām: seb.lv/video-konsultacija.
*Kantar TNS un Jaunrades laboratorija aptauja veiktā 2018. gada pavasarī, tajā piedalījās 1004 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
**Norstat aptauja veiktā 2018. gada oktobrī, tajā piedalījās 1016 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
