Ekonomisti: Ziemeļvalstu algu līmeni sasniegsim pēc 30 gadiem

Pēc stratēģisko ģeopolitisko mērķu sasniegšanas – iestāšanās Eiropas Savienībā, NATO, OECD un eirozonā, Baltijas valstīm kā nākamo mērķi vajadzētu uzstādīt Ziemeļvalstu dzīves līmeņa sasniegšanu, taču tam būs nepieciešami vairāki gadu desmiti, secinājuši SEB bankas ekonomisti Baltijas valstīs.

“Pēc neatkarības atgūšanas Baltijas valstis ir strauji attīstījušās un pašlaik esam sasnieguši to līmeni, kurā, piemēram, Zviedrija atradās deviņdesmito gadu vidū. Jāatceras, ka arī Ziemeļvalstis savu labklājību ir būvējušas soli pa solim daudzu gadu desmitu laikā. Lai arī augam straujāk nekā skandināvi, arī Baltijas valstīm būs nepieciešamas vairākas desmitgades, lai sasniegtu šo valstu dzīves līmeni,” norādīja SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

“Labā ziņa ir tā, ka Baltijas valstis arī turpmāk attīstīsies straujāk nekā Ziemeļvalstis. Taču jāatceras – jo augstāk kāpsim, jo lēnāks kļūs temps un kļūs aizvien grūtāk turpināt kāpumu, un pa ceļam sastapsimies ar šķēršļiem. Viens no tiem ir vidējo ienākumu slazds, un iekļūšana šajā slazdā ir ļoti reāls risks visām trim Baltijas valstīm,” uzsvēra SEB bankas Igaunijā ekonomists Mihels Nestors (Mihkel Nestor).

“Atsevišķās jomās Baltijas valstis jau pašlaik ir apsteigušas Ziemeļvalstis – piemēram, interneta pieslēguma ātrums un mobilo sakaru infrastruktūra Baltijā ir pat labāka nekā Skandināvijā. IT risinājumi ļauj apiet vienu no Baltijas valstu lielākajiem trūkumiem – mazo tirgus izmēru, jo digitālajos kanālos varam sasniegt neierobežotu skaitu patērētāju. Taču ir jautājums – vai mēs pratīsim šo priekšrocību efektīvi izmantot un pārvērst ekonomiskos ieguvumos,” sacīja SEB bankas Lietuvā vecākais analītiķis Tads Povilausks (Tadas Povilauskas).

Tāpat ekonomisti bija vienisprātis, ka, lai arī Baltijas valstīm būtu jāveltī krietni vairāk resursu pētniecībai, ir virkne lietu, kur ekonomisko efektu iespējams gūt salīdzinoši ātri. Ziemeļvalstīs ir simtiem kompāniju, kas dara to pašu, ko viņu Baltijas konkurenti. Atšķirība ir tā, ka zviedru un somu kompānijas par savu produktu var pieprasīt krietni augstāku cenu – tikai tādēļ, ka viņiem ir starptautiski atpazīstami un augsti novērtēti zīmoli. Baltijai pagaidām šādu zīmolu ir pārāk maz.

Ekonomisti arī uzsvēra, ka IKP un algas nav vienīgie rādītāji, uz ko Baltijas valstīm būtu jāorientējas. Ziemeļvalstu labklājība nozīmē arī starptautiski konkurētspējīgu izglītību un visiem sabiedrības slāņiem pieejamu veselības aprūpi. Kvalitatīva izglītības sistēma neapšaubāmi ir viena no atslēgām uz pārtikušāku sabiedrību, un visām trim Baltijas valstīm būtu jāmotivē vairāk jauniešus apgūt inženierzinātnes.

“Jāatceras arī tas, ka Ziemeļvalstis savu labklājību sāka būvēt pirms daudziem gadu desmitiem, bet Baltijas valstis – tikai pirms nepilniem 30 gadiem. Ja salīdzinām sevi nevis ar skandināviem, bet ar valstīm, kuras tāpat kā mēs savu ceļu atsāka deviņdesmito gadu sākumā, Baltijas valstis ir sasniegušas fantastiskus panākumus,” diskusijas noslēgumā secināja D.Gašpuitis.